Lēca Laipni lūdzam Latvijas notāru oficiālajā mājas lapā!

» 52% nereģistrētās attiecībās dzīvojošo uztraucas par savu tiesisko drošību

Pie notāra noslēgts mantojuma līgums, testaments, nākotnes pilnvarojums – iespēja sevi pasargāt nereģistrētās attiecībās

Lai arī 70% Latvijas iedzīvotāju kopdzīvi bez laulības uzskata par pieņemamu, vairāk nekā puse jeb 52% nereģistrētās attiecībās dzīvojošo nav pārliecināti, ka šāds statuss nodrošinās tiesisko aizsardzību krīzes situācijās. Turpretim laulāto vidū bažas par savu juridisko drošību ir vien katram desmitajam respondentam, secināts Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā. Šogad Notāru dienās 5. un 6. martā līdzās citiem juridiskiem jautājumiem īpaša uzmanība tiks pievērsta nereģistrētu attiecību tiesiskajiem riskiem, sniedzot padomus un piedāvājot konkrētus risinājumus savas drošības stiprināšanai izvēlētajā attiecību modelī.

Divas trešdaļas jeb 68% iedzīvotāju personīgi ir saskārušies ar problēmsitācijām nereģistrētu attiecību dēļ vai pazīst kādu, kuru tās skārušas. Visbiežāk nenoformētu attiecību riski izgaismojas smagās un sarežģītās dzīves situācijās – kādam no kopdzīves partnerim ejot bojā, sastopoties ar nopietnām veselības problēmām, arī attiecību izbeigšanās gadījumā. Tā, piemēram, 39% iedzīvotāju paši ir saskārušies vai pazīst kādu, kas ir saskāries ar situāciju, kad partneris atteicies maksāt uzturlīdzekļus, 30% iedzīvotāju ir saskārušies vai zina par gadījumiem, kad, attiecībām beidzoties, radušies sarežģījumi ar kopīgas mantas sadali, savukārt piektā daļa iedzīvotāju ir saskārušies ar situāciju, kad, attiecībām beidzoties, partneris izlika no kopīgās dzīvesvietas vai atstāja bez kopīpašuma daļas, kas bija reģistrēts uz otra vārda. 

Laulība jeb juridiski noformētas attiecības ir vienīgais veids, kā valsts garantē zināmu aizsardzību ģimenes locekļiem, kas nav asinsradinieki. Tikmēr nereģistrētās attiecībās abi partneri no juridiskā viedokļa ir sveši cilvēki, un savas tiesiskās drošības garantēšanai viņiem būtu jāpievērš īpaša vērība. “Ģimene un laulība ir konstitucionāla līmeņa vērtība, tā ir kristīga vērtība. Valsts šo savienību starp sievieti un vīrieti aizsargā, piešķirot šādām reģistrētām attiecībām noteiktas priekšrocības. Lai stiprinātu laulības institūtu kā vienīgo pareizo ģimenes veidošanas modeli, ir jāveic gan izglītojošs darbs, gan arī jāpiedāvā mūsdienu situācijai piemēroti veidi, kā cilvēki var sakārtot savstarpējās attiecības,” skaidro LR Tieslietu ministre Baiba Broka. 

Kā viens no iespējamiem risinājumiem, varētu būt laulību reģistrācijas vienkāršošana. “Laulību reģistrāciju varētu veikt ne tikai baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā, bet arī, piemēram, pie notāra – līdzīgi kā tas ir Igaunijā. Šāds risinājums varētu būt piemērots pāriem, kuriem nav svarīga pati laulību ceremonija, bet gan savstarpējo attiecību oficiāla sakārtošana,” komentē B. Broka. 
Tomēr, ja nereģistrētās attiecībās dzīvojošie partneri dažādu iemeslu dēļ nevēlas laulāties, viņiem ir iespēja savlaicīgi parūpēties par savu tiesisko drošību. “Pie notāra noslēgts līgums par kopīgas mantas sadali, sagatavots nākotnes pilnvarojums, kas dod tiesības pilnvarot kādu tuvu cilvēku pieņemt lēmumus savā vietā, sastādīts testaments vai mantojums ir dažas no iespējām kā jau šobrīd iespējams juridiski sakārtot savas attiecības,” skaidro LZNP priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka.

Uzskats, ka laulība attiecības tāpat nemainīs ir biežākais iemesls kopdzīvei nereģistrētās attiecībās – to minējuši 41% aptaujāto, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās. Savukārt 32% iedzīvotāju no laulību reģistrācijas attur fakts, ka šī ceremonija ir sarežģīts process ar lieliem finanšu ieguldījumiem. Tikpat bieži iedzīvotāji norāda, ka nav nonākuši situācijās, kad laulāto statuss ir bijis nepieciešams. Vīrieši gandrīz divreiz biežāk kā sievietes neredz jēgu laulībai un kopdzīvi nereģistrētās attiecībās pamato ar uzskatu, ka laulības attiecības neietekmēs. Tāpat vīrieši biežāk nekā sievietes uzskata, ka ir pārāk jauni precībām un kā iemeslu attiecību nereģistrēšanai min to, ka neplāno radīt pēcnācējus. Turklāt katra piektā sieviete būtu gatava laulībām, taču to nevēlas partneris. Turpretim ceturtā daļa jeb 26% respondentu norādījuši, ka nereģistrētās attiecības dzīvo tikai pagaidām un drīzumā plāno salaulāties.
“Mūsdienās ikvienam ir iespēja brīvi izvēlēties veidot emocionāli tuvas partnerattiecības un ģimeni arī bez laulības reģistrācijas. Taču šāds attiecību modelis nenodrošina juridisko aizsardzību un visbiežāk “zem sitiena” paliek tieši sievietes. Katra desmitā sieviete, kas vēršas pēc palīdzības Resursu centrā sievietēm MARTA, pārtrūkstot attiecībām vai partnera nāves gadījumā, nonākusi ekonomiski sarežģītā krīzes situācijā. Lai nodrošinātu juridisko aizsardzību arī cilvēkiem, kuri izvēlējušies veidot ģimeni oficiāli nereģistrējot attiecības, ir nepieciešams domāt par valstiska mēroga risinājumu,” komentē Iluta Lāce, resursu centra sievietēm MARTA vadītāja. 

46% nereģistrētās attiecībās dzīvojošo attiecības reģistrēt mudinātu nonākšana situācijā, kad laulāto statuss patiešām ir nepieciešams, 45% būtu gatavi salaulāties, ja otrs partneris to ļoti vēlētos, savukārt 32% respondentu “iestūrēt laulības ostā” mudinātu ģimenes pieauguma plānošana. Laulību priekšrocību vidū visbiežāk tiek minēta iespēja bērnos ieaudzināt ģimeniskās vērtības (61%), pārliecība par partnera nopietniem nolūkiem ģimenes veidošanai (55%), kā arī oficiālas tiesības uz mantojumu partnera nāves gadījumā (53%). 

Notāru dienu ietvaros 5. un 6. martā laikā no plkst. 10:00 līdz 16:00 111 birojos visā Latvijā zvērināti notāri bez maksas konsultēs, kā parūpēties par savu tiesisko drošību gan nereģistrētās, gan reģistrētās attiecībās. Tāpat tiks sniegtas konsultācijas par citiem iedzīvotājus interesējošiem juridiskiem jautājumiem.

Notāru dienu norise:
Laiks: 5. un 6. marts no 10:00 līdz 16:00
Konsultāciju saņemšanas iespējas:

  • Notāru biroji visā Latvijā (adreses pieejamas ej.uz/notaruadreses)
  • Latvijas Zvērinātu notāru padomes birojs, K. Valdemāra ielā 20 - 8, Rīgā
  • Uzdodot jautājumus Skype (lietotājvārds: Notaru_dienas) My status
  • Sūtot jautājumus Twitter @NotaruDienas

Par Notāru dienām: 
Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gādā notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas ikvienam iedzīvotājam. Notāru dienas notiek jau kopš 2006. gada un kopumā šo septiņu gadu laikā iespēju bez maksas saņemt notāru padomu par tādiem jautājumiem kā darījumu drošība ar nekustamo īpašumu, dāvinājuma un mantojumu lietas, sākumdeklarēšanās un citas, izmantojuši aptuveni 30 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

« Atgriezties | Uz augšu | Publikācijas datums: 2014. gada 5. marts, 15:05

Notārs ir likumības uzraugs, un likumība nav uzņēmējdarbības pakalpojums!

Žurnāls

Pārbaudi, vai pilnvara nav atsaukta!

Sameklē savu notāru

Vārds
Uzvārds
Pilsēta
Adrese
Apgabaltiesa
  Izvērstā meklēšana Izvērstā meklēšana
 

Mums uzdotie jautājumi

  • : Dzīvoju Latgalē, man ir dzīvoklis Jūrmalā, kuru ilgāku laiku izīrēju. Pēc zināma laika atklājās, ka īrnieks nav maksājis komunālos maksājumus un nu ir nozudis, bet man jāmaksā parāds ap 4000 EUR. Kā m... Dzīvoju Latgalē, man ir dzīvoklis Jūrmalā, kuru ilgāku laiku izīrēju. Pēc zināma laika atklājās, ka īrnieks nav maksājis komunālos maksājumus un nu ir nozudis, bet man jāmaksā parāds ap 4000 EUR. Kā man viņu atrast, ja man ir tikai viņa pases dati? Kur vērsties? Vai ir iespējams no viņa piedzīt nesamaksātos komunālos maksājumus?
  • : Es kopju vecu sievieti, savu kaimiņieni. Viņa ir man apsolījusi atstāt savu dzīvokli, ja turpināšu viņu kopt. Kā to noformēt?... Es kopju vecu sievieti, savu kaimiņieni. Viņa ir man apsolījusi atstāt savu dzīvokli, ja turpināšu viņu kopt. Kā to noformēt?
  • : Man pieder īpašums, kas robežojas ar zemi, pa kuru iet piebraucamais ceļš pie manas mājas. Šo zemi nupat ir privatizējis kaimiņš, kurš nevēlas, ka es pa šo ceļu braucu. Kā man rīkoties?... Man pieder īpašums, kas robežojas ar zemi, pa kuru iet piebraucamais ceļš pie manas mājas. Šo zemi nupat ir privatizējis kaimiņš, kurš nevēlas, ka es pa šo ceļu braucu. Kā man rīkoties?
  • : Vēlos uzrakstīt pilnvaru cilvēkam, kurš atrodas Latvijā (pats esmu Īrijā) , jo vēlos pārdot savu nekustamo īpašumu. Kāda tieši pilnvara man jāraksta un vai tā ir jāapstiprina notāram?... Vēlos uzrakstīt pilnvaru cilvēkam, kurš atrodas Latvijā (pats esmu Īrijā) , jo vēlos pārdot savu nekustamo īpašumu. Kāda tieši pilnvara man jāraksta un vai tā ir jāapstiprina notāram?
  • : Labdien! 2009. gadā tēvs man uzdāvināja dzīvokli. Īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā. Tas ir mans vienīgais īpašums. Deklarējos šajā īpašumā vien 2016. gada decembrī. Tagad vēlos pārdot dzīvokli, lai ... Labdien! 2009. gadā tēvs man uzdāvināja dzīvokli. Īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā. Tas ir mans vienīgais īpašums. Deklarējos šajā īpašumā vien 2016. gada decembrī. Tagad vēlos pārdot dzīvokli, lai nopirktu māju. Tēvam ir vēl trīs mantinieki no iepriekšējām laulībām. Vai viņiem ir tiesības prasīt savu daļu no summas, kas tiks iegūta, pārdodot dzīvokli? Vai viņiem ir tiesības to prasīt šobrīd vai pēc tēva nāves? Un kāds % no pārdošanas summas man jāmaksā valstij nodokļos? Paldies.
  • : 1999. gadā māte nopirka dzīvokli, bet to neierakstīja zemesgrāmatā. Vai ir iespējams ierakstīt dzīvokli zemesgrāmatā uz mana (dēla) vārda? Kas būtu jādara un kādi dokumenti nepieciešami?... 1999. gadā māte nopirka dzīvokli, bet to neierakstīja zemesgrāmatā. Vai ir iespējams ierakstīt dzīvokli zemesgrāmatā uz mana (dēla) vārda? Kas būtu jādara un kādi dokumenti nepieciešami?
  • : Mana meita brauc ekskursijā ar klasi uz Berlīni. Skolotāja ir teikusi, ka nekādas pilnvaras no vecākiem nav vajadzīgas. Vai tā tiešām ir? Vai neradīsies kādas problēmas?... Mana meita brauc ekskursijā ar klasi uz Berlīni. Skolotāja ir teikusi, ka nekādas pilnvaras no vecākiem nav vajadzīgas. Vai tā tiešām ir? Vai neradīsies kādas problēmas?
  • : Manā aprūpē ir nonācis bērns (5 gadi), kuram miruši abi vecāki. Māte nomira 2015.gadā, tēvs - nupat. Viņiem abiem piederēja īpašumi, kas pienākas bērnam. Kur man ir jāvēršas un kādas formalitātes jāno... Manā aprūpē ir nonācis bērns (5 gadi), kuram miruši abi vecāki. Māte nomira 2015.gadā, tēvs - nupat. Viņiem abiem piederēja īpašumi, kas pienākas bērnam. Kur man ir jāvēršas un kādas formalitātes jānokārto, lai īpašumus varētu pārrakstīt uz bērna vārda?