Lēca Laipni lūdzam Latvijas notāru oficiālajā mājas lapā!

» Šodien sākas Notāru dienas 2015!

37% Latvijas iedzīvotāju atzīst ēnu ekonomikas klātbūtni darījumos ar nekustamo īpašumu

37% Latvijas iedzīvotāju darījumos ar nekustamo īpašumu saskārušies ar ēnu ekonomikas klātbūtni, kad darījumu līgumā pirkuma summa tikusi samazināta, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Tam par iemeslu ir gan viņu vājās zināšanas juridiskajos jautājumos, gan izvēle juridiska rakstura jautājumus risināt pašu spēkiem. Proti, gandrīz puse jeb 44% iedzīvotāju nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas darījuma līguma tekstu izstrādi veic pašu spēkiem. Savukārt katrs piektais jeb 18% iedzīvotāju darījumos ar nekustamo īpašumu paraksta pretējās darījuma puses sagatavotu līgumu, tādējādi pakļaujot sevi dažādiem juridiskās drošības riskiem, secināts Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā par iedzīvotāju paradumiem, veicot nekustamo īpašumu darījumus.

Šogad Notāru dienās 4. un 5. martā līdzās citiem juridiskiem jautājumiem īpaša uzmanība tiks pievērsta nekustamo īpašumu darījumu tiesiskajiem riskiem, sniedzot padomus un piedāvājot konkrētus risinājumus savas drošības stiprināšanai.

Gandrīz divas trešdaļas jeb 63% iedzīvotāju atzīst, ka mēdz parakstīt darījumu līgumus, tos neizlasot, turklāt trešdaļa to dara visai bieži. Paļaujoties uz darījuma partnera godaprātu, kā arī nolūku un sniegtās informācijas patiesumu, Latvijas iedzīvotāji bieži nonāk situācijās, kad pircējs nav informēts, piemēram, par jaunajā mājoklī deklarētiem svešiniekiem, kuri piesaka savas tiesības uz dzīvi īpašumā, vai lieliem komunālo maksājumu parādiem. Tā, piemēram, gandrīz katrs piektais jeb 19% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka paši vai kāds viņu paziņu lokā ir saskāries ar situāciju, ka iegādātajam īpašumam ir komunālo maksājumu parādi. Turpretim 13% respondentu piedzīvojuši gadījumus, kad iegādātajā īpašumā deklarētas svešas personas.

Darījuma apliecināšana notariālā akta formā ir vienīgais veids, kā laicīgi apzināt iespējamos riskus, pārliecināties par informācijas patiesumu un darījuma līgumu sastādīt atbilstoši savām vēlmēm. Tikmēr Latvijas iedzīvotāju vidū tik populārais privātais līgumus, kam pievienots nostiprinājuma līgums, sniedz vien šķietamu juridisko drošību un pakļauj darījuma puses krāpšanas riskam. „Noformējot darījumu privātā līguma formā un pievienojot tam nostiprinājuma lūgumu, oficiāli tiek apstiprināts vien tas, ka darījums ir noticis. Par darījuma līguma saturu un atbilstību pušu vēlmēm atbild darījumā iesaistītās personas. Tādēļ situācijas, kad pircējs tiek apkrāpts vai nav informēts par būtiskiem īpašuma apgrūtinājumiem, nav retums, ” skaidro LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone kā galveno iemeslu iedzīvotāju izvēlei par labu privātajam līgumam min juridisko zināšanu trūkumu, kā arī vēlmi ietaupīt vai apiet nodokļu sistēmu.. „Tiesu praksē bieži saskaramies ar strīdiem, kas saistīti ar neatbilstošas darījumam formas izvēli. Piemēram, lai gan iesaistītās puses darījuma līgumu ir slēgušas rakstveidā, kā to nosaka likums, darījums nav noformēts notariālā akta formā, un strīdīgas situācijas bez tiesas palīdzības atrisināt nav iespējams. Lai gan, slēdzot privātos līgumus, iedzīvotāji cenšas ietaupīt laiku un naudu, ilgtermiņā šādu situāciju risināšana ar tiesas starpniecību izmaksā daudz vairāk,” komentē D.Vilsone.

Arī LZNP un SKDS veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka katrs trešais jeb 37% Latvijas iedzīvotāju paši nonākuši situācijā vai pazīst kādu, kurš ir saskāries ar gadījumu, kad nekustamā īpašuma darījuma līgumā norādītā summa apzināti tikusi samazināta, lai izvairītos no nodokļu samaksas pilnā apmērā
Kā viens no risinājumiem tiek ieteikts publiskais darījuma līgums, kuru, balstoties uz pušu vēlmēm, sastāda speciālists, izskaidrojot tā tiesiskās sekas. “Apliecinot darījumu notariālā akta formā, iesaistītās puses var būt drošas, ka notārs, sazinoties ar valsts iestādēm, pārbaudīs ne tikai līdzēju identitātes, bet arī īpašuma piederību. Un gadījumā, ja tas ir ieķīlāts, iznomāts vai kā citādi apgrūtināts, darījuma partneri par to tiks informēti. Līdz ar to pat, ja ir informācija, ko darījuma partneris kādu iemeslu dēļ noklusē, notārs pēc veiktās pārbaudes to dara zināmu pircējam, sniedzot iespēju izvērtēt darījuma lietderību,” komentē S. Stīpniece.

Notāru dienu ietvaros 4. un 5. martā laikā no plkst. 10:00 līdz 16:00 111 birojos Latvijā, kā arī īpaši izveidotā Notāru dienu birojā tirdzniecības parkā Alfa, Rīgā, zvērināti notāri bez maksas konsultēs, kā parūpēties par savu tiesisko drošību, veicot darījumus ar nekustamo īpašumu. Tāpat tiks sniegtas konsultācijas par citiem iedzīvotājus interesējošiem juridiskiem jautājumiem.

Notāru dienu norise:
Laiks: 4. un 5. marts
Konsultāciju saņemšanas iespējas:

  • Notāru biroji visā Latvijā no plkst. 10:00 līdz plkst. 16:00 (adreses pieejamas ej.uz/notaruadreses)
  • Tirdzniecības parkā Alfa 1. stāvā (blakus Informācijas centram) no plkst.12:00 līdz 20:00
  • Uzdodot jautājumus Skype (lietotājvārds: Notaru_dienas)
  • Sūtot jautājumus Twitter @NotaruDienas

Par Notāru dienām:

Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gādā notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas ikvienam iedzīvotājam. Notāru dienas notiek jau kopš 2006. gada, un nu jau desmito gadu līdzās juridiskajām konsultācijām, notāri priekšplānā izvirza sabiedrībai aktuālus jautājumus.  Kopumā šo desmit gadu laikā iespēju bez maksas saņemt notāru padomu par tādiem jautājumiem kā darījumi ar nekustamo īpašumu, mantojumu lietas, testamentu sastādīšanas kārtība, dāvinājuma līgumu riski, laulības šķiršanas jautājumi, īres, nomas jautājumi, sākumdeklarēšanās un citas, izmantojuši vairāk nekā 30 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

« Atgriezties | Uz augšu | Publikācijas datums: 2015. gada 4. marts, 13:15

Notārs ir likumības uzraugs, un likumība nav uzņēmējdarbības pakalpojums!

Žurnāls

Pārbaudi, vai pilnvara nav atsaukta!

Sameklē savu notāru

Vārds
Uzvārds
Pilsēta
Adrese
Apgabaltiesa
  Izvērstā meklēšana Izvērstā meklēšana
 

Mums uzdotie jautājumi

  • : Dzīvoju Latgalē, man ir dzīvoklis Jūrmalā, kuru ilgāku laiku izīrēju. Pēc zināma laika atklājās, ka īrnieks nav maksājis komunālos maksājumus un nu ir nozudis, bet man jāmaksā parāds ap 4000 EUR. Kā m... Dzīvoju Latgalē, man ir dzīvoklis Jūrmalā, kuru ilgāku laiku izīrēju. Pēc zināma laika atklājās, ka īrnieks nav maksājis komunālos maksājumus un nu ir nozudis, bet man jāmaksā parāds ap 4000 EUR. Kā man viņu atrast, ja man ir tikai viņa pases dati? Kur vērsties? Vai ir iespējams no viņa piedzīt nesamaksātos komunālos maksājumus?
  • : Es kopju vecu sievieti, savu kaimiņieni. Viņa ir man apsolījusi atstāt savu dzīvokli, ja turpināšu viņu kopt. Kā to noformēt?... Es kopju vecu sievieti, savu kaimiņieni. Viņa ir man apsolījusi atstāt savu dzīvokli, ja turpināšu viņu kopt. Kā to noformēt?
  • : Man pieder īpašums, kas robežojas ar zemi, pa kuru iet piebraucamais ceļš pie manas mājas. Šo zemi nupat ir privatizējis kaimiņš, kurš nevēlas, ka es pa šo ceļu braucu. Kā man rīkoties?... Man pieder īpašums, kas robežojas ar zemi, pa kuru iet piebraucamais ceļš pie manas mājas. Šo zemi nupat ir privatizējis kaimiņš, kurš nevēlas, ka es pa šo ceļu braucu. Kā man rīkoties?
  • : Vēlos uzrakstīt pilnvaru cilvēkam, kurš atrodas Latvijā (pats esmu Īrijā) , jo vēlos pārdot savu nekustamo īpašumu. Kāda tieši pilnvara man jāraksta un vai tā ir jāapstiprina notāram?... Vēlos uzrakstīt pilnvaru cilvēkam, kurš atrodas Latvijā (pats esmu Īrijā) , jo vēlos pārdot savu nekustamo īpašumu. Kāda tieši pilnvara man jāraksta un vai tā ir jāapstiprina notāram?
  • : Labdien! 2009. gadā tēvs man uzdāvināja dzīvokli. Īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā. Tas ir mans vienīgais īpašums. Deklarējos šajā īpašumā vien 2016. gada decembrī. Tagad vēlos pārdot dzīvokli, lai ... Labdien! 2009. gadā tēvs man uzdāvināja dzīvokli. Īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā. Tas ir mans vienīgais īpašums. Deklarējos šajā īpašumā vien 2016. gada decembrī. Tagad vēlos pārdot dzīvokli, lai nopirktu māju. Tēvam ir vēl trīs mantinieki no iepriekšējām laulībām. Vai viņiem ir tiesības prasīt savu daļu no summas, kas tiks iegūta, pārdodot dzīvokli? Vai viņiem ir tiesības to prasīt šobrīd vai pēc tēva nāves? Un kāds % no pārdošanas summas man jāmaksā valstij nodokļos? Paldies.
  • : 1999. gadā māte nopirka dzīvokli, bet to neierakstīja zemesgrāmatā. Vai ir iespējams ierakstīt dzīvokli zemesgrāmatā uz mana (dēla) vārda? Kas būtu jādara un kādi dokumenti nepieciešami?... 1999. gadā māte nopirka dzīvokli, bet to neierakstīja zemesgrāmatā. Vai ir iespējams ierakstīt dzīvokli zemesgrāmatā uz mana (dēla) vārda? Kas būtu jādara un kādi dokumenti nepieciešami?
  • : Mana meita brauc ekskursijā ar klasi uz Berlīni. Skolotāja ir teikusi, ka nekādas pilnvaras no vecākiem nav vajadzīgas. Vai tā tiešām ir? Vai neradīsies kādas problēmas?... Mana meita brauc ekskursijā ar klasi uz Berlīni. Skolotāja ir teikusi, ka nekādas pilnvaras no vecākiem nav vajadzīgas. Vai tā tiešām ir? Vai neradīsies kādas problēmas?
  • : Manā aprūpē ir nonācis bērns (5 gadi), kuram miruši abi vecāki. Māte nomira 2015.gadā, tēvs - nupat. Viņiem abiem piederēja īpašumi, kas pienākas bērnam. Kur man ir jāvēršas un kādas formalitātes jāno... Manā aprūpē ir nonācis bērns (5 gadi), kuram miruši abi vecāki. Māte nomira 2015.gadā, tēvs - nupat. Viņiem abiem piederēja īpašumi, kas pienākas bērnam. Kur man ir jāvēršas un kādas formalitātes jānokārto, lai īpašumus varētu pārrakstīt uz bērna vārda?