Lēca Laipni lūdzam Latvijas notāru oficiālajā mājas lapā!

» Pašreizējais nekustamo īpašumu darījumu normatīvais regulējums valstij izmaksā pārāk dārgi

Valsts budžetā negūti ieņēmumi no zemesgrāmatas valsts nodevas un kapitāla pieauguma nodokļa ir esošā Latvijas nekustamo īpašumu (NĪ) darījumu normatīvā regulējuma svarīgākie trūkumi, un tie valstij izmaksā pārāk dārgi, – tā liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) apkopotā informācija.

Latvijā pašlaik ir iespējams, ka NĪ darījums ilgstoši nav reģistrēts zemesgrāmatā. Ja, piemēram, Igaunijā un Lietuvā darījuma reģistrācija vai atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā notiek nekavējoši pēc darījuma notariālas apliecināšanas, Latvijā paiet vairāki mēneši un dažos gadījumos pat vairāki gadi līdz reģistrācijai. “Tādējādi ievērojams skaits cilvēku dažādu iemeslu dēļ pakļauj sevi riskam. Turklāt tas ne tikai ļauj īpašumu vairākkārt pārdot, izkrāpjot to īpašniekam, vai arī pārdevēja mantiniekiem īpašumu mantojot, bet nozīmē, ka šajā laikā valsts budžetā nenonāk attiecīgās nodevas un nodokļi,” stāsta LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Esošajā sistēmā, kad darījumi tiek noslēgti privātā kārtā un bieži vien mājas apstākļos bez valsts jeb notāra klātbūtnes jau no paša sākuma, rada iespēju arī apzināti samazināt valstij maksājamos nodokļus un nodevas, slēpjot darījumu patieso summu. “Nav noslēpums, ka Latvijā NĪ darījumos tiek norādītas fiktīvas darījuma summas. Motivācija ir dažāda. Sākot ar izvairīšanos no zemesgrāmatas valsts nodevas un visbeidzot, lai izvairītos no kapitāla pieauguma nodokļa,” uzsver Sandra Stīpniece. Saskaņā ar Baltijas valstu zemes dienestu apkopotajiem zemesgrāmatas datiem dzīvokļa cena galvaspilsētā (euro uz 1 m2) Rīgā ir apmēram 800 euro. Savukārt Latvijas NĪ darījumu asociācija LANĪDA norāda, ka Rīgas centrā vidējā dzīvokļu cena ir 1412,5 euro un Rīgas mikrorajonos 1017 euro, tātad vidēji – 1214,5 euro. Līdz ar to atšķirība starp datiem zemesgrāmatā un nekustamo īpašumu uzņēmumu datiem ir būtiska atšķirība, un tas ir tikai viens no aspektiem, kas pierāda, ka prakse NĪ darījumos slēpt patieso summu, pastāv. Savukārt Lietuvā un Igaunijā šāda prakse nenotiek, jo likumdošanā notāram ir uzlikts pienākums un piešķirts mehānisms, ar kura palīdzību šo tendenci ierobežot.

“Vēl vairāk – Lietuvā un Igaunijā notārs iesniedz elektroniskus dokumentus, un tā automātiski veidojas datorizētā zemesgrāmata, bet valsts līdz ar to ietaupa līdzekļus,” skaidro LZNP priekšsēdētāja. Šobrīd Latvijā zemesgrāmatu arhīvos ir uzkrāti vairāk nekā 20 miljoni dokumentu saistībā ar īpašuma tiesībām. Vēsturisko datu kārtošanai kopumā nepieciešamais finansējums ir 13,2 milj. euro, un arhīvu digitalizēšanai nepieciešami apmēram 15,7 milj. eiro. “Turklāt, saglabājot esošo sistēmu, izdevumi būs arī turpmāk, katru gadu palielināsies papīra dokumentu apjoms un skanēšanas izdevumi, kā arī to arhivēšanas un glabāšanas izdevumi,” lēš Sandra Stīpniece.

Viņa uzsver: “Latvijai ir nepieciešama tāda NĪ darījumu reģistrēšanas sistēma, kas nodrošina efektīvu valsts nodevu un nodokļu administrēšanu, samazinātu tiesu un zemesgrāmatu noslodzi un dos iespēju lietderīgai resursu izmantošanai.” LZNP piedāvātās NĪ darījumu reformas pamatā ir valsts jeb notāra klātbūtne NĪ darījumos un procesu digitalizācija. Noslēdzot darījumu t.s. notariālā akta formā, tā saturu nevar apgāzt nedz ar liecinieku liecībām, nedz ar mājas kārtībā sastādītiem dokumentiem. Turklāt tikai notārs ir tas, kas elektroniski sniedz datus zemesgrāmatai. Darījuma projektus arī turpmāk varēs sagatavot ne tikai notārs, bet arī paši līdzēji, advokāti un citi. Projekts to neparedz aizliegt. Taču notāra uzdevums ir nodrošināt, lai parakstītais darījums atbilst pušu patiesai gribai un viņi saprot visas tiesiskās sekas, kā arī vai darījuma noteikumi nav pretrunā likumiem. Notārs aizsargā nevis konkrētas personas, bet sabiedrības intereses, kurās ietilps arī tiesiskums konkrētā darījumā.

« Atgriezties | Uz augšu | Publikācijas datums: 2016. gada 11. aprīlis, 09:15

Notārs ir likumības uzraugs, un likumība nav uzņēmējdarbības pakalpojums!

Žurnāls

Pārbaudi, vai pilnvara nav atsaukta!

Sameklē savu notāru

Vārds
Uzvārds
Pilsēta
Adrese
Apgabaltiesa
  Izvērstā meklēšana Izvērstā meklēšana
 

Mums uzdotie jautājumi

  • : Dzīvoju Latgalē, man ir dzīvoklis Jūrmalā, kuru ilgāku laiku izīrēju. Pēc zināma laika atklājās, ka īrnieks nav maksājis komunālos maksājumus un nu ir nozudis, bet man jāmaksā parāds ap 4000 EUR. Kā m... Dzīvoju Latgalē, man ir dzīvoklis Jūrmalā, kuru ilgāku laiku izīrēju. Pēc zināma laika atklājās, ka īrnieks nav maksājis komunālos maksājumus un nu ir nozudis, bet man jāmaksā parāds ap 4000 EUR. Kā man viņu atrast, ja man ir tikai viņa pases dati? Kur vērsties? Vai ir iespējams no viņa piedzīt nesamaksātos komunālos maksājumus?
  • : Es kopju vecu sievieti, savu kaimiņieni. Viņa ir man apsolījusi atstāt savu dzīvokli, ja turpināšu viņu kopt. Kā to noformēt?... Es kopju vecu sievieti, savu kaimiņieni. Viņa ir man apsolījusi atstāt savu dzīvokli, ja turpināšu viņu kopt. Kā to noformēt?
  • : Man pieder īpašums, kas robežojas ar zemi, pa kuru iet piebraucamais ceļš pie manas mājas. Šo zemi nupat ir privatizējis kaimiņš, kurš nevēlas, ka es pa šo ceļu braucu. Kā man rīkoties?... Man pieder īpašums, kas robežojas ar zemi, pa kuru iet piebraucamais ceļš pie manas mājas. Šo zemi nupat ir privatizējis kaimiņš, kurš nevēlas, ka es pa šo ceļu braucu. Kā man rīkoties?
  • : Vēlos uzrakstīt pilnvaru cilvēkam, kurš atrodas Latvijā (pats esmu Īrijā) , jo vēlos pārdot savu nekustamo īpašumu. Kāda tieši pilnvara man jāraksta un vai tā ir jāapstiprina notāram?... Vēlos uzrakstīt pilnvaru cilvēkam, kurš atrodas Latvijā (pats esmu Īrijā) , jo vēlos pārdot savu nekustamo īpašumu. Kāda tieši pilnvara man jāraksta un vai tā ir jāapstiprina notāram?
  • : Labdien! 2009. gadā tēvs man uzdāvināja dzīvokli. Īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā. Tas ir mans vienīgais īpašums. Deklarējos šajā īpašumā vien 2016. gada decembrī. Tagad vēlos pārdot dzīvokli, lai ... Labdien! 2009. gadā tēvs man uzdāvināja dzīvokli. Īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā. Tas ir mans vienīgais īpašums. Deklarējos šajā īpašumā vien 2016. gada decembrī. Tagad vēlos pārdot dzīvokli, lai nopirktu māju. Tēvam ir vēl trīs mantinieki no iepriekšējām laulībām. Vai viņiem ir tiesības prasīt savu daļu no summas, kas tiks iegūta, pārdodot dzīvokli? Vai viņiem ir tiesības to prasīt šobrīd vai pēc tēva nāves? Un kāds % no pārdošanas summas man jāmaksā valstij nodokļos? Paldies.
  • : 1999. gadā māte nopirka dzīvokli, bet to neierakstīja zemesgrāmatā. Vai ir iespējams ierakstīt dzīvokli zemesgrāmatā uz mana (dēla) vārda? Kas būtu jādara un kādi dokumenti nepieciešami?... 1999. gadā māte nopirka dzīvokli, bet to neierakstīja zemesgrāmatā. Vai ir iespējams ierakstīt dzīvokli zemesgrāmatā uz mana (dēla) vārda? Kas būtu jādara un kādi dokumenti nepieciešami?
  • : Mana meita brauc ekskursijā ar klasi uz Berlīni. Skolotāja ir teikusi, ka nekādas pilnvaras no vecākiem nav vajadzīgas. Vai tā tiešām ir? Vai neradīsies kādas problēmas?... Mana meita brauc ekskursijā ar klasi uz Berlīni. Skolotāja ir teikusi, ka nekādas pilnvaras no vecākiem nav vajadzīgas. Vai tā tiešām ir? Vai neradīsies kādas problēmas?
  • : Manā aprūpē ir nonācis bērns (5 gadi), kuram miruši abi vecāki. Māte nomira 2015.gadā, tēvs - nupat. Viņiem abiem piederēja īpašumi, kas pienākas bērnam. Kur man ir jāvēršas un kādas formalitātes jāno... Manā aprūpē ir nonācis bērns (5 gadi), kuram miruši abi vecāki. Māte nomira 2015.gadā, tēvs - nupat. Viņiem abiem piederēja īpašumi, kas pienākas bērnam. Kur man ir jāvēršas un kādas formalitātes jānokārto, lai īpašumus varētu pārrakstīt uz bērna vārda?