Lēca Laipni lūdzam Latvijas notāru oficiālajā mājas lapā!

» Pretestība nekustamo īpašumu darījumu reformai atklāj NĪ tirgus ēnas puses

Ierosinātā reforma nekustamo īpašumu (NĪ) darījumu jomā izpelnās asu nekustamo īpašumu attīstītāju un advokātu pretestību, jo liegs iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas, mākslīgi samazinot oficiāli uzrādītās darījumu summas. Citādi nav izskaidrojama aktīvā un demagoģiskā pretreakcija ierosinājumam, kas ne vien nostiprina nekustamo īpašumu darījumos iesaistīto cilvēku drošību, bet ir arī finansiāli  izdevīgs ikvienam Latvijas iedzīvotājam un vairo ieņēmumus valsts budžetā.

Reforma paredz būtiski samazināt izmaksas līgumu slēdzējiem, vienlaikus nodrošinot, ka ikviens darījumos iesaistītais veic pilnīgu nodokļu nomaksu un reģistrē darījumus zemesgrāmatā. Tāpat reforma paredz, ka darījumos mazāk aizsārgātā puse, piemēram, dzīvokļa pircējs, kas iegādājas dzīvokli no attīstītāja, vienmēr tiks iepazīstināts ar visiem darījuma iespējamiem riskiem un sekām.

Šobrīd Latvijā nekustamā īpašuma darījumu noslēgšana un reģistrācija ir dārgākā Baltijā. Dārdzības pamatā ir nevis notāra amata atlīdzība par nostiprinājuma lūgumu, bet izdevumi par darījuma noslēgšanu pēc brīvā tirgus cenām un zemesgrāmatas valsts nodeva, kā arī tiesvedības izdevumi nekvalitatīva darījuma gadījumā. Piemēram, iegādājoties 100 000 eiro vērtu ģimenes māju, iedzīvotājiem Latvijā par īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā ir jāmaksā 18 reizes dārgāk nekā Igaunijā un 63 reizes dārgāk nekā Lietuvā. Savukārt, ja biznesam domāta NĪ, piemēram, ražotnes vērtība ir 750 000 euro, tad Latvijā kopējās izmaksas par darījuma noslēgšanu un reģistrāciju ir apmēram 18 347 euro, kamēr Lietuvā 7195 euro, bet Igaunijā tikai 6546 euro.

Baidoties no lielās nodevas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nereti darījumi zemesgrāmatā netiek reģistrēti. Tāpat darījumā iesaistītie bieži ietver būtiski zemāku darījuma summu, lai samazinātu valsts nodevas, nodokļu u.c. maksājumu summas. Būtiskākais ieguvums, īstenojot izmaksu un administratīvo šķēršļu samazinājumu LZNP piedāvātās NĪ darījumu reformas ietvaros, ir tas, ka arvien mazāk būs tādi NĪ darījumi, kas ilgstoši netiek reģistrēti zemesgrāmatā, samazinot krāpniecību risku.

Reformas pamatā ir darījumu procesa forma, kāda ir spēkā  daudzās Eiropas valstīs - Vācijā, Francijā, Polijā, Šveicē, kā arī Lietuvā un Igaunijā. Atšķirībā no esošā darījumu procesa regulējuma Latvijā, piedāvātais modelis ir efektīvāks, dinamiskāks un izdevīgāks kā iedzīvotājiem, tā valstij. Piedāvātā darījumu procesa reforma paredz optimizēt nekustamo īpašumu darījumu gaitu un izmaksas, novēršot sadrumstalotību un nepieciešamību iedzīvotājiem apmeklēt septiņas iestādes. Tā vietā notārs būs vienas pieturas pakalpojuma sniedzējs nekustamā īpašuma darījumos.

Darījums tiks noslēgts notariālā akta formā, kam ir pierādīšanas un piespiedu izpildes spēks.

Notariālā akta saturu nevar apstrīdēt nedz ar liecinieku liecībām, nedz ar mājas kārtībā sastādītiem dokumentiem. Darījuma projektus arī turpmāk varēs sagatavot ne tikai notārs, bet arī paši līdzēji, advokāti un citi. Projekts to neparedz aizliegt. Tāpat reformas ietvaros darījumu process tiks digitalizēts, un notārs elektroniski iesniegs datus zemesgrāmatā, līdz ar to zemesgrāmatu ierakstu pamatā būs publiski dokumenti.

Rezultātā tiks nodrošināts, ka līdzējiem ne tikai vienmēr tiek izskaidrotas darījuma iespējamās sekas un riski, bet arī novērsta iespēja izvairīties no valsts nodevas un iezīvotāju ienākuma nodokļa samaksas, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru darījumos ar nekustamo īpašumu. Kopējās nekustamo īpašumu  darījumu procesa izmaksas, piemēram, pirkšanas un pārdošanas, kā arī mantošanas un dāvinājuma gadījumā Latvijā reformas rezultātā varētu samazināties pat par vairāk nekā 40%, – tā aprēķinājusi Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP). Samazinājums iespējams, ieviešot zemākas zemesgrāmatu valsts nodevas un līdzvērtīgas izmaksas pie notāra, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā.

“LZNP priekšlikums NĪ darījumu reformas ietvaros paredz tās īstenošanas gadā 2% zemesgrāmatu valsts nodevu samazināt par 1%, nākamajā – līdz 0,7%, aiznākamajā – līdz 0,5%. Līdzšinējais zemesgrāmatu valsts nodevas ieņēmums ir aptuveni 34 miljoni eiro gadā. It kā zaudēto no nodevas samazinājuma kompensēs ieņēmumi no ēnu ekonomikas būtiskas samazināšanas – tie varētu būt aptuveni 15 miljoni, kā arī ieņēmumi no notāru iedzīvotāju ienākuma nodokļa, PVN un valsts nodevas par notariālo darbību izpildi – aptuveni 7 miljoni,” stāsta LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece, uzsverot, ka tādējādi kopumā valsts budžets nezaudē ienākumus, taču ieguvēji ir iedzīvotāji.

Reforma sniegs būtisku ieguldījumu tiesiski drošas vides veidošanā. Igaunijas un Lietuvas pieredze rāda, ka ieguvumi būs šādi:

1) personām samazināsies administratīvie šķēršļi, un tiks īstenots vienas pieturas aģentūras princips;
2) kopējās izmaksas saistībā ar nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanu un reģistrāciju noteiks valsts, un tās samazināsies;
3) visi nekustamā īpašuma darījumi tiek reģistrēti zemesgrāmatā, un zemesgrāmata būs pilnīga un pamatota ar publiskiem aktiem;
4) darījumu noslēgšanā tiks nodrošināta neitrālas valsts amatpersonas juridiskā palīdzība, puses noslēgs darījumu pilnībā apzinoties sava lēmuma saturu un sekas, preventīvi un efektīvi aizsargājot pamattiesības uz īpašumu;
5) pusēm radīto zaudējumu atlīdzību garantēs notāra profesionālās darbības riska apdrošināšana;
6) kriminālprocesā un administratīvajā procesā valsts iestādēm ir iespējams izsekot noslēgtajiem darījumiem un pārbaudīt faktus pēc publiskiem aktiem;
7) efektīva valsts nodevu un nodokļu administrēšana;
8) samazināsies tiesu un zemesgrāmatas noslodze, un notiks resursu lietderīga izmantošana;
9) dokumentus radīs un to aprite notiks elektroniski, tādējādi E-zemesgrāmatas veidošana būs efektīva un ilgtspējīga;
10) nodrošināta notāra pieejamība visā valsts teritorijā.

« Atgriezties | Uz augšu | Publikācijas datums: 2016. gada 22. aprīlis, 16:02

Notārs ir likumības uzraugs, un likumība nav uzņēmējdarbības pakalpojums!

Žurnāls

Pārbaudi, vai pilnvara nav atsaukta!

Sameklē savu notāru

Vārds
Uzvārds
Pilsēta
Adrese
Apgabaltiesa
  Izvērstā meklēšana Izvērstā meklēšana
 

Mums uzdotie jautājumi

  • : Dzīvoju Latgalē, man ir dzīvoklis Jūrmalā, kuru ilgāku laiku izīrēju. Pēc zināma laika atklājās, ka īrnieks nav maksājis komunālos maksājumus un nu ir nozudis, bet man jāmaksā parāds ap 4000 EUR. Kā m... Dzīvoju Latgalē, man ir dzīvoklis Jūrmalā, kuru ilgāku laiku izīrēju. Pēc zināma laika atklājās, ka īrnieks nav maksājis komunālos maksājumus un nu ir nozudis, bet man jāmaksā parāds ap 4000 EUR. Kā man viņu atrast, ja man ir tikai viņa pases dati? Kur vērsties? Vai ir iespējams no viņa piedzīt nesamaksātos komunālos maksājumus?
  • : Es kopju vecu sievieti, savu kaimiņieni. Viņa ir man apsolījusi atstāt savu dzīvokli, ja turpināšu viņu kopt. Kā to noformēt?... Es kopju vecu sievieti, savu kaimiņieni. Viņa ir man apsolījusi atstāt savu dzīvokli, ja turpināšu viņu kopt. Kā to noformēt?
  • : Man pieder īpašums, kas robežojas ar zemi, pa kuru iet piebraucamais ceļš pie manas mājas. Šo zemi nupat ir privatizējis kaimiņš, kurš nevēlas, ka es pa šo ceļu braucu. Kā man rīkoties?... Man pieder īpašums, kas robežojas ar zemi, pa kuru iet piebraucamais ceļš pie manas mājas. Šo zemi nupat ir privatizējis kaimiņš, kurš nevēlas, ka es pa šo ceļu braucu. Kā man rīkoties?
  • : Vēlos uzrakstīt pilnvaru cilvēkam, kurš atrodas Latvijā (pats esmu Īrijā) , jo vēlos pārdot savu nekustamo īpašumu. Kāda tieši pilnvara man jāraksta un vai tā ir jāapstiprina notāram?... Vēlos uzrakstīt pilnvaru cilvēkam, kurš atrodas Latvijā (pats esmu Īrijā) , jo vēlos pārdot savu nekustamo īpašumu. Kāda tieši pilnvara man jāraksta un vai tā ir jāapstiprina notāram?
  • : Labdien! 2009. gadā tēvs man uzdāvināja dzīvokli. Īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā. Tas ir mans vienīgais īpašums. Deklarējos šajā īpašumā vien 2016. gada decembrī. Tagad vēlos pārdot dzīvokli, lai ... Labdien! 2009. gadā tēvs man uzdāvināja dzīvokli. Īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā. Tas ir mans vienīgais īpašums. Deklarējos šajā īpašumā vien 2016. gada decembrī. Tagad vēlos pārdot dzīvokli, lai nopirktu māju. Tēvam ir vēl trīs mantinieki no iepriekšējām laulībām. Vai viņiem ir tiesības prasīt savu daļu no summas, kas tiks iegūta, pārdodot dzīvokli? Vai viņiem ir tiesības to prasīt šobrīd vai pēc tēva nāves? Un kāds % no pārdošanas summas man jāmaksā valstij nodokļos? Paldies.
  • : 1999. gadā māte nopirka dzīvokli, bet to neierakstīja zemesgrāmatā. Vai ir iespējams ierakstīt dzīvokli zemesgrāmatā uz mana (dēla) vārda? Kas būtu jādara un kādi dokumenti nepieciešami?... 1999. gadā māte nopirka dzīvokli, bet to neierakstīja zemesgrāmatā. Vai ir iespējams ierakstīt dzīvokli zemesgrāmatā uz mana (dēla) vārda? Kas būtu jādara un kādi dokumenti nepieciešami?
  • : Mana meita brauc ekskursijā ar klasi uz Berlīni. Skolotāja ir teikusi, ka nekādas pilnvaras no vecākiem nav vajadzīgas. Vai tā tiešām ir? Vai neradīsies kādas problēmas?... Mana meita brauc ekskursijā ar klasi uz Berlīni. Skolotāja ir teikusi, ka nekādas pilnvaras no vecākiem nav vajadzīgas. Vai tā tiešām ir? Vai neradīsies kādas problēmas?
  • : Manā aprūpē ir nonācis bērns (5 gadi), kuram miruši abi vecāki. Māte nomira 2015.gadā, tēvs - nupat. Viņiem abiem piederēja īpašumi, kas pienākas bērnam. Kur man ir jāvēršas un kādas formalitātes jāno... Manā aprūpē ir nonācis bērns (5 gadi), kuram miruši abi vecāki. Māte nomira 2015.gadā, tēvs - nupat. Viņiem abiem piederēja īpašumi, kas pienākas bērnam. Kur man ir jāvēršas un kādas formalitātes jānokārto, lai īpašumus varētu pārrakstīt uz bērna vārda?