Lēca Laipni lūdzam Latvijas notāru oficiālajā mājas lapā!

» Vai NĪ darījumos nepieciešama notāra klātbūtne – ārvalstu pieredze

Pēdējos gados Latvijā aktualizējies jautājums par virkni trūkumu nekustamo īpašumu darījumu procesa regulējumā. Tāpēc, lai izvērtētu priekšlikumus par iespējamiem uzlabojumiem un uzklausītu arī kaimiņvalstu pieredzi, septembra vidū norisinājās Saeimas Juridiskās komisijas un Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkota starptautiska konference “Vai vajadzīga nekustamo īpašumu darījumu procesu reforma? Iespējamo likumprojektu ex-ante izvērtējums”. Diskusija balstījās viedokļu apmaiņā par LZNP priekšlikumu ieviest obligāto notariāla akta formu darījumos ar nekustamajiem īpašumiem, līdzīgi kā tas ir noteikts Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un citur.

Pašlaik likums neparedz kādu speciālu formu, un tik būtiskus darījumus kā īpašuma pārdošana Latvijā iespējams noslēgt privātā kārtā, bieži vien mājas apstākļos bez notāra klātbūtnes, kas rada iespēju slēpt darījuma patieso summu un samazināt valstij maksājamos nodokļus un nodevas. Tāpat ir iespējams, ka NĪ darījums ilgstoši netiek reģistrēts zemesgrāmatā. "Motivācija tā rīkoties ir dažāda, sākot ar nespēju samaksāt zemesgrāmatas valsts nodevu un beidzot ar vēlmi izvairīties no kapitāla pieauguma nodokļa. Tādējādi ievērojams skaits cilvēku dažādu iemeslu dēļ pakļauj sevi riskam. Tas ne tikai ļauj īpašumu vairākkārt pārdot, izkrāpjot to īpašniekam, vai arī pārdevēja mantiniekiem īpašumu mantojot, bet nozīmē, ka šajā laikā valsts budžetā nenonāk attiecīgās nodevas un nodokļi," konferences priekšvakarā problēmu iezīmēja LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Notāru priekšlikumi reformai

LZNP izstrādātie priekšlikumi reformai paredz, ka turpmāk pirkuma līgums būtu obligāti jānoslēdz notariāla akta formā, ko notārs tiešsaistē nosūtītu zemesgrāmatām, izslēdzot notariāla apliecinājuma viltojuma risku. Valsts klātbūtne NĪ darījumos nodrošinātu, ka līdzējiem ir izskaidrotas parakstītā darījuma tiesiskās sekas, tās atbilst pušu izteiktai gribai un nav pretrunā likumiem. Vienlaikus LZNP priekšlikumi paredz ieviest sociāli taisnīgākas pakalpojuma izmaksas pie notāra un pārskatīt līdzšinējās zemesgrāmatu valsts nodevas, lai samazinātu šobrīd nesamērīgi augstās īpašuma reģistrācijas izmaksas. LZNP aprēķini liecina, ka, salīdzinot ar Baltijas valstīm, Latvijā īpašuma tiesību reģistrācija zemesgrāmatā ir pat desmitiem reižu augstāka.  

Līdzīga sistēma jau darbojas lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, tai skaitā Lietuvā un Igaunijā – valstīs, kuru nodrošinātā tiesiskā un uzņēmējdarbībai draudzīgā vide pēc Pasaules Bankas pētījuma "Doing Business 2016" rezultātiem ievērojami apsteidz Latviju. 189 valstu konkurencē, vērtējot nekustamā īpašuma darījumu skaitu, noslēgšanai un reģistrācijai nepieciešamo laiku un izmaksas, Lietuva ieņem otro, Igaunija – ceturto vietu, kamēr Latvija ierindojas 23. vietā.

Vienas aģentūras princips Igaunijā

No kaimiņvalstīm vislielākā pieredze ir Igaunijā, kur prasība par notariālu apliecinājumu visiem darījumiem ar NĪ ir ieviesta kopš 1993. gada, kad spēkā stājās Likums par īpašumu. Notāra apliecinājums ir obligāts pie jebkādām darbībām ar īpašuma nodošanu. "Neskatoties uz notāra obligātu iesaisti, darījumi norit ātri un efektīvi, jo tiek veikti, izmantojot E-notariāta sistēmu," par kārtību Igaunijā stāsta notārs un Tartu Universitātes docents Prīdu Perna. Tā ir 2007. gadā ieviesta un pastāvīgi uzlabota elektroniska darba vide notāriem, kurai ir tiešsaistes savienojums ar 15 svarīgākajiem valsts reģistriem.

"Igaunijas notāra biroji darbojas pēc vienas pieturas aģentūras principa," skaidro P. Perna. "Tā kā ir digitalizēti arī zemes reģistra vēsturiskie dati, klientam parasti nav nepieciešams iesniegt notāram papildu dokumentus." Notāri paši var viegli pārbaudīt darījuma apstākļus, personu identitāti un pārsūtīt visus nepieciešamos dokumentus reģistrācijai Zemes reģistra nodaļai. Ja klients vēlas, notārs pārsūta arī citu svarīgu informāciju, piemēram, nomaina deklarēto dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistrā. Arī līguma projekti un dati pusēm tiek nosūtīti elektroniski E-notariāta sistēmā. Noslēdzot darījumu, digitāli apstiprināta kopija tiek lejuplādēta portālāeesti.ee, kur katrai personai tiek izveidots notariāli apliecināto darījumu arhīvs.

Notariālā forma kā tiesiskās drošības garants Lietuvā

Obligātā notariālā forma, slēdzot NĪ darījumus, nepieciešama arī Lietuvā, kur notāram, līdzīgi kā Igaunijā, ir pienākums 24 stundu laikā pēc darījuma noslēgšanas datus par apliecināto darījumu nodot publiskam reģistram. "Šādas sistēmas ieviešana pamatota ar diviem motīviem," stāsta Lietuvas Notāru padomes prezidents Mariuss Stračkaitis. "Pirmkārt, notārs kā tiesiskās drošības garants nodrošina darījuma tiesiskumu, tādējādi radot arī sociālus un ekonomiskus ieguvumus. Tas ir viens no noziedzīgu darbību prevencijas instrumentiem. Otrkārt, prasība darījumu apliecināt notariāli palielina juridisko pakalpojumu pieejamību un samazina tiesu noslodzi."

Lietuvas pārstāvis uzsver, ka nekustamā īpašuma darījums ir nozīmīgs notikums ne tikai katras privātpersonas dzīvē, bet arī valsts ekonomikai un sociālajai labklājībai kopumā, tāpēc valsts ir ieinteresēta regulēt nekustamā īpašuma nodošanas darījumus, lai nodrošinātu likumīgu, valstij īpaši svarīgu vērtību civilo apgrozību.

Gan Igaunijas, gan Lietuvas pārstāvji uzsver, ka notāru iesaiste NĪ darījumu noslēgšanā nodrošina klientam tiesisko noteiktību, ātru darījumu norisi un efektivitāti, ko arī apliecina Pasaules Bankas augstais novērtējums abām valstīm.

Lasīt pilnu rakstu (LV portāls, 29.09.2016.)

« Atgriezties | Uz augšu | Publikācijas datums: 2016. gada 29. septembris, 10:41

Notārs ir likumības uzraugs, un likumība nav uzņēmējdarbības pakalpojums!

Žurnāls

Pārbaudi, vai pilnvara nav atsaukta!

Sameklē savu notāru

Vārds
Uzvārds
Pilsēta
Adrese
Apgabaltiesa
  Izvērstā meklēšana Izvērstā meklēšana
 

Mums uzdotie jautājumi

  • : Dzīvoju Latgalē, man ir dzīvoklis Jūrmalā, kuru ilgāku laiku izīrēju. Pēc zināma laika atklājās, ka īrnieks nav maksājis komunālos maksājumus un nu ir nozudis, bet man jāmaksā parāds ap 4000 EUR. Kā m... Dzīvoju Latgalē, man ir dzīvoklis Jūrmalā, kuru ilgāku laiku izīrēju. Pēc zināma laika atklājās, ka īrnieks nav maksājis komunālos maksājumus un nu ir nozudis, bet man jāmaksā parāds ap 4000 EUR. Kā man viņu atrast, ja man ir tikai viņa pases dati? Kur vērsties? Vai ir iespējams no viņa piedzīt nesamaksātos komunālos maksājumus?
  • : Es kopju vecu sievieti, savu kaimiņieni. Viņa ir man apsolījusi atstāt savu dzīvokli, ja turpināšu viņu kopt. Kā to noformēt?... Es kopju vecu sievieti, savu kaimiņieni. Viņa ir man apsolījusi atstāt savu dzīvokli, ja turpināšu viņu kopt. Kā to noformēt?
  • : Man pieder īpašums, kas robežojas ar zemi, pa kuru iet piebraucamais ceļš pie manas mājas. Šo zemi nupat ir privatizējis kaimiņš, kurš nevēlas, ka es pa šo ceļu braucu. Kā man rīkoties?... Man pieder īpašums, kas robežojas ar zemi, pa kuru iet piebraucamais ceļš pie manas mājas. Šo zemi nupat ir privatizējis kaimiņš, kurš nevēlas, ka es pa šo ceļu braucu. Kā man rīkoties?
  • : Vēlos uzrakstīt pilnvaru cilvēkam, kurš atrodas Latvijā (pats esmu Īrijā) , jo vēlos pārdot savu nekustamo īpašumu. Kāda tieši pilnvara man jāraksta un vai tā ir jāapstiprina notāram?... Vēlos uzrakstīt pilnvaru cilvēkam, kurš atrodas Latvijā (pats esmu Īrijā) , jo vēlos pārdot savu nekustamo īpašumu. Kāda tieši pilnvara man jāraksta un vai tā ir jāapstiprina notāram?
  • : Labdien! 2009. gadā tēvs man uzdāvināja dzīvokli. Īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā. Tas ir mans vienīgais īpašums. Deklarējos šajā īpašumā vien 2016. gada decembrī. Tagad vēlos pārdot dzīvokli, lai ... Labdien! 2009. gadā tēvs man uzdāvināja dzīvokli. Īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā. Tas ir mans vienīgais īpašums. Deklarējos šajā īpašumā vien 2016. gada decembrī. Tagad vēlos pārdot dzīvokli, lai nopirktu māju. Tēvam ir vēl trīs mantinieki no iepriekšējām laulībām. Vai viņiem ir tiesības prasīt savu daļu no summas, kas tiks iegūta, pārdodot dzīvokli? Vai viņiem ir tiesības to prasīt šobrīd vai pēc tēva nāves? Un kāds % no pārdošanas summas man jāmaksā valstij nodokļos? Paldies.
  • : 1999. gadā māte nopirka dzīvokli, bet to neierakstīja zemesgrāmatā. Vai ir iespējams ierakstīt dzīvokli zemesgrāmatā uz mana (dēla) vārda? Kas būtu jādara un kādi dokumenti nepieciešami?... 1999. gadā māte nopirka dzīvokli, bet to neierakstīja zemesgrāmatā. Vai ir iespējams ierakstīt dzīvokli zemesgrāmatā uz mana (dēla) vārda? Kas būtu jādara un kādi dokumenti nepieciešami?
  • : Mana meita brauc ekskursijā ar klasi uz Berlīni. Skolotāja ir teikusi, ka nekādas pilnvaras no vecākiem nav vajadzīgas. Vai tā tiešām ir? Vai neradīsies kādas problēmas?... Mana meita brauc ekskursijā ar klasi uz Berlīni. Skolotāja ir teikusi, ka nekādas pilnvaras no vecākiem nav vajadzīgas. Vai tā tiešām ir? Vai neradīsies kādas problēmas?
  • : Manā aprūpē ir nonācis bērns (5 gadi), kuram miruši abi vecāki. Māte nomira 2015.gadā, tēvs - nupat. Viņiem abiem piederēja īpašumi, kas pienākas bērnam. Kur man ir jāvēršas un kādas formalitātes jāno... Manā aprūpē ir nonācis bērns (5 gadi), kuram miruši abi vecāki. Māte nomira 2015.gadā, tēvs - nupat. Viņiem abiem piederēja īpašumi, kas pienākas bērnam. Kur man ir jāvēršas un kādas formalitātes jānokārto, lai īpašumus varētu pārrakstīt uz bērna vārda?