Aizvadīta Latvijas zvērinātu notāru kopsapulce. Esam apsteiguši savus Eiropas kolēģus

“Latvijas notāri IT jomā ir apsteiguši Eiropu, t.sk. arī Igauniju. Tikai Latvijas pilsonis var veikt attālinātus darījumus ar zvērināta notāra iesaisti no jebkuras pasaules malas. Pat igauņi brauc pie mums mācīties un tikai vēl cer kādreiz ieviest šo sistēmu. Notariālo pakalpojumu digitālā attīstība Latvijā tiešām ir paraugs citām valstīm. Latvija ir pirmā ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā, kurā zvērināta notāra pakalpojumi ir pieejami tiešsaistē. Tāpēc pateicos Latvijas zvērinātu notāru saimei par to, ka tiecaties pretī jauniem izaicinājumiem, lai notariāta darbu padarītu vēl efektīvāku, ātrāku un pieejamāku sabiedrībai!" šādi tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzrunāja Latvijas zvērinātus notārus viņu kopsapulcē, kurā atskatījās uz paveikto Latvijas notariātā 2018. gadā. 

Iemesls uzslavai pamatots – 2018. gada vasarā latvieši “satricināja” Eiropas notariātus, Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus, X un Y paaudzes pārstāvjus, paziņojot, ka Latvijā zvērināts notārs tagad ir pieejams online, un ka tas nav vienkārši čats Skype, bet gan drošs specializēts portāls, kurā cilvēks tiekas ar notāru t.s. notāra virtuālajā birojā. Turklāt, lietojot eParakstu, tajā var veikt absolūti visas notariālās darbības. Tikko sistēma ir vēl pilnveidota, un darījumi un notariālās darbības onlinevar notikt arī daudzpersonu režīmā – zvērināta notāra virtuālajā kabinetā “ierodoties” vairākām personām vienlaikus.

Latvijas zvērināti notāri ir vienīgie 88 Latīņu tipa notariātu valstu grupā, kuri nodrošina šādu iespēju, un to iepazīt jau ir braukuši gan francūži, gan vācieši, gan igauņi. Interesi izrāda arī citu valstu kolēģi, un katrreiz starptautiskajās sanāksmēs, kurās piedalās Latvijas notariāta pārstāvji, šo Latvijas veiksmes stāstu citvalstu notāri uzklausa ar lielu interesi. Par šo inovatīvo risinājumu Latvijas Zvērinātu notāru padome ir saņēmusi Platīna peli – arī IT jomas profesionāļi un eksperti ir atzinuši to par nozīmīgu.

Pusgada laikā pērn Latvijas zvērinātu notāra virtuālajā kabinetā tika veikta 71 darbība. Klienti, kuri to izvēlējās, lielākoties bija Latvijas valsts piederīgie no Apvienotās Karalistes, Īrijas, ASV, Kanādas, Šveices, Norvēģijas, Zviedrijas, Austrijas, Vācijas u.c. Diemžēl aptuveni 300 klienti pakalpojumu nevarēja saņemt, jo viņiem nebija eParaksta vai viņu tehniskais nodrošinājums neatbilda tiešsaistes nodrošināšanai.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, uzstājoties Latvijas zvērinātu notāru kopsapulcē, teica: “Jūs protat ne tikai saskatīt, kas Latvijas cilvēkiem ir svarīgs šodien. Jūs protat arī paredzēt, kas cilvēkiem būs vajadzīgs rītdien. Jums piemīt arī prasme laikus saskatīt nepieciešamības attiecībā uz valsts likumdošanu un normatīvo regulējumu – kuras ir tās, lietas, ko būtu vērts uzlabot. Jums izdodas darīt jēgpilnas lietas, un spēja radīt jaunas idejas savai attīstībai ir Latvijas notariātam ļoti raksturīga iezīme.”

Iespējams, tas izdodas tāpēc, ka pie zvērinātiem notāriem katru gadu vēršas trešdaļa Latvijas iedzīvotāju – 2018. gadā tie bija 580 tūkstoši. Viņi izdod pilnvaras, kārto mantojuma lietas, atstāj testamentu vai slēdz mantojuma līgumu, šķir laulību, kārto ar nekustamo īpašumu saistītus darījumus – tāds ir pie Latvijas notāriem veikto notariālo darbību topa piecinieks. 

Ar visiem šiem cilvēkiem pašlaik strādā 99 notāri 30 Latvijas pilsētās. Šobrīd ir izsludinātas sešas vakances. Vēl tiks izveidotas trīs jaunas amata vietas – Ādažos, Baložos un Olainē. Taču, kā kopsapulcē norādīja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš,notāru pieejamība reģionos vērtējama kontekstā ar iespējām uzturēt praksi, kas savukārt ir saistīts ar to, vai valsts notāram deleģē nozīmīgas un jaunas funkcijas: “Nesen mūs apciemoja Vācijas kameras prezidents un viceprezidents. Viņi zīmīgi norādīja uz divām lietām. Pirmkārt, Vācijā likumdevējs notariātu izmanto kā instrumentu, lai sasniegtu konkrētus tiesiskuma mērķus, un notariātam nav jāpierāda sava nozīme un vajadzība. Otrkārt, likumdevējs palēnina nekustamo īpašumu darījumu procesu, lai darījumu slēgšana kļūtu vēl apzinīgāka un pārdomātāka. Latvijā diemžēl prioritāte ir nevis darījumu kvalitāte, bet vēl lielāks ātrums un vēl mazākas izmaksas. Tās ir ļoti būtiskas tiesiskās kultūras atšķirības,” 

Pretēji tam, kā tas ir citās Eiropas valstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā, Latvijā darījuma formu izvēlas klienti. “Taču vai vienmēr viņu izvēle balstās uz pilnu informāciju par notariāli apliecināta un privāta līguma atšķirībām? Vai vienmēr visām darījuma pusēm ir labākie un godīgākie nolūki? Vai darījuma vājākajai pusei ir pietiekamas iemaņas un prasmes pieņemt pareizāko lēmumu vai tomēr ir nepieciešams atbalsts gudra lēmuma pieņemšanā?” šaubas pauda Jānis Skrastiņš, uzsverot, ka notariāli apliecināti darījumi ir pienesums arī tiesībsargājošām iestādēm, jo publisks dokuments prezumē tajā ietvertās gribas patiesumu. Arī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone, uzrunājot Latvijas zvērinātos notārus, akcentēja notariālā akta nozīmi nekustamo īpašumu darījumu jomā un pauda vēlmi, lai “valsts tomēr nonāktu pie tā, ka visi nekustamo īpašumu darījumi Latvijā būtu notariāli apliecināti”.

“Turklāt jau pirms četriem gadiem tika ieviests vienas pieturas aģentūras princips, kad, apliecinot notariālo aktu, notārs to līdz ar nostiprinājuma lūgumu nosūta uz zemesgrāmatu. Šis ir elegants pakalpojums klientam un notariālā akta pievienotā vērtība,” uzvēra notāru priekšsēdis.

IT joma  jau gadiem ir prioritārā joma Latvijas notariātā, kurā tiek ieguldīta lielākā daļa līdzekļu, un tie nāk tikai no zvērinātu notāru iemaksām padomes budžetā. Notāru kolēģija par saviem līdzekļiem ir izveidojusi, uztur un attīsta astoņus reģistrus, t.sk. valstij piederošos – Mantojuma lietu reģistru un Publisko testamentu reģistru. Šobrīd par kolēģijas līdzekļiem atbilstoši grozījumiem Notariāta likumā tiek izstrādāts IT risinājums, lai bankas un juridiskas personas iesniegtu notāram dokumentus tiešsaistē. Ir paredzami likuma grozījumi visu nekustamā īpašuma darījumu elektroniskai iesniegšanai zemesgrāmatā. Jau no 1. maija notāriem šaubu gadījumā būs pienākums pārbaudīt personas biometriskos datus – līdz ar to nepieciešama attiecīgo tehnoloģiju iegāde. Un, kā norādīja Jānis Skrastiņš – tas vēl ne tuvu nav viss.

“Stratēģiskie virzieni Latvijas notariātā arī  2019. gadā galvenokārt būs saistīti ar IT risinājumu attīstīšanu un procesu automatizēšanu. Ar kādu niansi. Iepriekšējos gadus esam strādājuši pie risinājumiem, lai servētu labāku pakalpojumu sabiedrībai – no klienta puses raugoties. Turpināsim to arī šogad, taču vēlamies arī risināt būtiskus jautājumus, kuras saistītas ar organizācijas iekšējām lietām,” jaunā notariālā darba gada plānus kolēģiem prezentējot, teica Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs.

Paralēli tam visam ir kāda ļoti būtiska joma, kas pašlaik sasāpējusi visai valstij un ir saistīta ar vēlmi izpildītMoneyvelrekomendācijas - kā vislabākajā veidā izpildīt vārtsarga pienākumu un nepieļaut, ka zemesgrāmatā tiek ierakstīti tādi nekustamie īpašumi, kuru iegādē izmantoti noziedzīgi līdzekļi. Tomēr vārti, pa kuriem darījumi nonāk zemesgrāmatā, Latvijā ir vairāki. Notāra apliecināti darījumi zemesgrāmatā ir vien nieka 10%. Ko darīt ar pārējiem 90%, kas ir privātie līgumi?Atbildību par vārtu nosargāšanu no notāra var prasīt tikai tajos gadījumos, kad ir runa par notāra sastādītu darījumu.. Šādu atbildību nav loģiski prasīt gadījumos, ja notārs tikai pārbauda identitāti un rīcībspēju personām, kas paraksta nostiprinājuma lūgumu Zemesgrāmatai vai pieteikumu Komercreģistram.