Apritējuši divi gadi kopš partnerības institūta ieviešanas Latvijā - reģistrēto pāru skaits tuvojas 1000

Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe

2026. gada 1. jūlijā apritēja otrais gads kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām neatkarīgi no dzimuma juridiski nostiprināt savas attiecības, noformējot tās oficiāli pie zvērināta notāra notariāla akta formā. Šāda attiecību reģistrācija vairāk nekā 900 pāriem[1] Latvijā nodrošinājusi tiesisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību valsts līmenī. Divi gadi ir pietiekams laika nogrieznis, lai šajā rakstā atskatītos uz aizvadītajiem “partnerības gadiem”, lai aktualizētu partnerattiecību reģistrēšanas nozīmību un izceltu novērotās tendences zvērinātu notāru praksē.

CEĻŠ LĪDZ PARTNERĪBAS INSTITŪTAM

Ceļš līdz partnerības institūta ieviešanai Latvijā bija ilgs un diskusijām bagāts. Partnerības institūta ieviešanai Saeimā ilgstoši nepietika balsu vairākuma. Tomēr Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2019‑33‑01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam” skaidri norādīja, ka likumdevējs nav izpildījis tam no Satversmes 110. panta pirmā teikuma izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt viendzimuma partneru ģimenes juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību[2].

Lai izpildītu šo Satversmes tiesas spriedumu, tā brīža tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere iesniedza izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā tika plānots ieviest jaunu tiesību institūtu – Partnerību. Likumprojektu pakotni veidoja astoņi likumprojekti. Raksturojot partnerības institūta mērķi, I. Lībiņa-Egnere likumprojektu virzības laikā norādīja: “Partnerība radīs personām atsevišķas tiesības un pienākumus attiecībās ar valsti, tā atvieglojot partneru kopdzīvi ikdienā.” Grozījumu sagatavošanā piedalījusies arī kustība “Dzīvesbiedri”.

Lai vēl ilgāk nevilcinātos ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi, komisijā nolemts likumprojektus virzīt steidzamības kārtībā. Neprecēto pāru partnerības regulējumu izdevās pieņemt 2023. gada 9. novembrī un tas stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

Partnerības pamatregulējums ietverts Notariāta likuma normās, proti, Notariāta likuma D2 sadaļā “Notariālo aktu par partnerību vai tās izbeigšanu taisīšana”. Saistītās normas iekļautas Fizisko personu reģistra likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, Pacientu tiesību likumā, likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Maksātnespējas likumā, likumā “Par valsts pensijām” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

2024. gada 1. jūlijā Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe veica pirmo partnerības reģistrāciju. Pirmie, kas oficiāli reģistrēja partnerību Latvijā bija viendzimuma pāris – Maksims un Jānis. Pāris arī publiski komentēja šo notikumu, atzinīgi vērtējot iespēju juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības un norādot, ka tas ir nozīmīgs solis līdztiesības veicināšanā.

PARTNERĪBAS INSTITŪTS

Tiesības neveidojas vakuumā. Tās veidojas tur, kur pastāv sabiedrības faktiskās vajadzības, faktiskās attiecības, un tas diktē priekšnoteikumus šāda tiesiskā regulējuma nepieciešamībai. Partnerība kā jauns institūts ir uzskatāms piemērs tam, ka tiesības ir dzīvs mehānisms, kas pastāvīgi attīstās un pilnveidojas. Partnerības institūta galvenais mērķis bija iekļaut sabiedrībā ikvienu tās locekli kā pilnvērtīgu daļu. Ņemot vērā noslēgto partnerību skaitu, var apgalvot, ka regulējuma mērķis ir sasniegts.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati rāda, ka uz 01.07.2026. 00:01 Fizisko personu reģistrā  ir iekļautas ziņas par 925 partnerību reģistrēšanu, no kurām 314 ir viendzimuma partnerības, 611 dažāda dzimuma partnerības.

Skatoties uz šiem datiem, nav šaubu, ka divu gadu laikā partnerības institūts ir pierādījis savu nepieciešamību, jo tiek izmantots praksē, tas atbilst sabiedrības vajadzībām, stiprinot tiesisko kārtību pāru attiecībās.

Neilgi pēc partnerības institūta stāšanās spēkā notariātā bija vērojama īpaši liela viendzimuma pāru interese par partnerības reģistrāciju. Tomēr vēlāk šo tiesību institūtu arvien aktīvāk sāka izmantot arī dažāda dzimuma pāri, tādējādi kliedējot sākotnēji publiskajā telpā pausto pieņēmumu, ka partnerības institūts kalpos tikai viendzimuma pāru tiesiskajai aizsardzībai.

Droši var teikt, ka viena no veiksmes atslēgām ir regulējuma skaidrība un vienkāršība – partnerības ir viegli gan noslēgt, gan izbeigt. Taču vissvarīgākais ir tas tiesību kopums, ko iegūst partneri, izvēloties šādā veidā nostiprināt savas attiecības. Reģistrēta partnerība nodrošina personām juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību valsts līmenī.

Partnerību noslēgušajiem ir tiesības iegūt atvieglojumus savstarpēju darījumu gadījumā, kā arī partnerim ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību, ja viņš pats nebūs spējīgs par sevi parūpēties, tāpat tiek iegūtas sociālās garantijas, piemēram, otras personas nāves gadījumā, paredzot pārdzīvojušā partnera tiesības saņemt mirušajam partnerim aprēķināto, bet nesaņemto pensiju, kā arī divpadsmit mēnešus pēc partnera nāves saņemt pabalstu. Partneri var izmantot ģimenes locekļiem līdzvērtīgu aizsardzību citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, partneriem realizējot vienu no ES pamatprincipiem – pārvietošanās brīvību – un izvēloties dzīvesvietu citā ES dalībvalstī.

Labi zināms, ka dzīve var mainīties negaidīti, un šādos brīžos juridiski nostiprinātas attiecības ir būtisks priekšnoteikums tiesiskajai aizsardzībai, iespējai pilnvērtīgi pārstāvēt un atbalstīt vienam otru kritiskās situācijās, kā arī saņemt sociālās garantijas.

Diemžēl Latvijā pāri arvien ilgus gadus dzīvo faktiskā kopdzīvē, bet nefiksē savas faktiskās attiecības nevienā no iespējamām formām – neslēdz nedz laulību, nedz reģistrē partnerību, tādējādi neizmanto tās valsts garantijas un personisko tiesību priekšrocības kādas pastāv laulātajiem un partneriem.

Partneru tiesības un pienākumi vienam pret otru, valsts nodrošinātās garantijas, kā arī partnerības reģistrācijas procesuālais regulējums, tostarp notāru pienākumi, Notariāta likumā ir ļoti skaidri noteikti. Notāri partnerības institūta tvērumā nesaredz juridiskus izaicinājumus, bet praksē ir konstatēti atsevišķi novērojami, kas ietverti turpmāk rakstā.

PARTNERĪBAS NOSLĒGŠANA

Partnerību var reģistrēt pie jebkura zvērināta notāra Latvijā. Lai to izdarītu, personām jāpiesaka vizīte pie notāra, kuras laikā kopīgi jāapliecina, ka starp viņām pastāv tuvas personiskas attiecības, ir kopīga saimniecība un pastāv nolūks rūpēties vienai par otru, sniegt savstarpēju atbalstu un gādību.

Zvērinātu notāru praksē nav plaši konstatēti mēģinājumi reģistrēt partnerību starp personām, kurām nepastāv faktiskās personiskās ģimenes attiecības un notāriem ir jāatsaka partnerības reģistrācija personām, ja tās norādītu citus attiecību pamatus un mērķus partnerības noslēgšanai nekā likumā noteiktos.

Personām, kuras piesakās partnerības reģistrācijai, nereti vispirms rodas jautājumi par partnerības sniegtajām tiesībām, pienākumiem un tās tiesiskajām sekām. Praksē ir novērots, ka personas lēmumu reģistrēt partnerību pieņem ar lielu atbildības sajūtu un nopietnību, nereti uztverot to kā līdzvērtīgu lēmumam stāties laulībā. Pēc visu interesējošo jautājumu pārrunāšanas un pušu gribas noskaidrošanas pietiek ar mutiski izteiktu lūgumu reģistrēt partnerību, un atsevišķs parakstīts iesniegums nav nepieciešams.

Notārs, saņemot personu identifikācijas dokumentus, vispirms uzsāk nepieciešamās kvalifikācijas pārbaudes Fizisko personu reģistrā. Ja persona Latvijas Fizisko personu reģistrā nav iekļauta, tad notārs vispirms reģistrē personu Fizisko personu reģistrā un piešķir tai personas kodu. Tikai pēc tam, kad par abiem partnerības pretendentiem iegūtās ziņas no reģistra, personām ir jāsniedz pašapliecinājumi par atbilstību likumā noteiktajiem kritērijiem, pēc kuru saņemšanas zvērināts notārs sagatavo partnerības aktu. Personu parakstīto aktu zvērināts notārs reģistrē Aktu un apliecinājumu reģistrā un par partnerības noslēgšanas faktu iesniedz ziņas arī Fizisko personu reģistrā.

Partnerības akts stājas spēkā ar tā noslēgšanas brīdi, un personas no zvērināta notāra kabineta iziet jau kā reģistrēti partneri. Lai gan notāra kabinetā valda lietišķa un formāla gaisotne, daudzi pāri šo notikumu vēlas īpaši izcelt, ienesot tajā arī svētku sajūtu.

Partnerības noslēgšanas izmaksas standarta gadījumā, kad abi partneri ir Latvijā dzīvojošas personas ar Latvijā izsniegtiem personas kodiem, ir 202,00 EUR, iekļaujot valsts nodevu, notāra amata atlīdzību[3], personu datu pārbaudi un pievienotās vērtības nodokli. Papildu izmaksas veidojas gadījumos, ja viena vai abas partnerības puses ir ārvalsts pilsoņi. Tad sākotnēji jāsaņem Latvijas personas kods, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde šo personu var reģistrēt Fizisko personu datu reģistrā. Personas koda piešķiršanu var veikt notārs, taču par to veidojas papildu izmaksas. Papildus jārēķinās ar izdevumiem par dokumentu tulkošanu un, pēc pušu izvēles, arī par notariālā akta noraksta izsniegšanu.

Partnerību pie notāra var noslēgt arī attālināti, izmantojot videokonferences režīma iespējas platformā Diginotārs. Šāda iespēja ir tad, ja personām ir Latvijā derīgs elektroniskais paraksts.

Jāatzīmē, ka personām, kuru partnerība ir atzīta ar tiesas spriedumu, pašiem jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai reģistrētu attiecīgās ziņas Fizisko personu reģistrā. Šādos gadījumos pie zvērināta notāra vērsties nav nepieciešams, jo tiesas nolēmums ir pietiekams pamats partnerības reģistrācijai. Kā redzam statistikas datos, no iekļautajām - 30 gadījumos partnerība reģistrēta pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

PARTNERĪBAS NOŠĶIRŠANA NO LAULĪBAS

Partnerība ir viens no diviem šobrīd Latvijā pieejamiem tiesību instrumentiem personisko attiecību juridiski formālai nodibināšanai. Otrs institūts ir laulība. Notariāta likuma 107.¹² pants nosaka, ka partnerība nav pielīdzināma laulībai. Lai gan starp šiem institūtiem saskatāmas līdzības, tomēr tiem ir būtiskas atšķirības.

Gadījumā, ja nepastāv Civillikumā noteiktie šķēršļi laulības noslēgšanai un Notariāta likumā noteiktie šķēršļi partnerības noslēgšanai, Latvijā laulība ir atļauta tikai starp pretēja dzimuma personām, savukārt partnerību iespējams noslēgt arī starp viena dzimuma personām.

Partnerība atšķirībā no laulības nerada mantojuma tiesības un neveido partneru kopmantu, bet tā tomēr garantē tiesisko kārtību pāru attiecībās – praktisku tiesisko aizsardzību no valsts puses. Ja partneri vēlas viens otram piešķirt mantojuma tiesības uz savu nākamībā atstājamo mantojumu, tas jārisina atsevišķi, piemēram, taisot testamentu vai slēdzot mantojuma līgumu.

Savukārt risinājums situācijā, kad partnerībā esošas personas iegādājas nekustamo īpašumu, ir to reģistrēt kā kopīpašumu, pretējā gadījumā otrai personai uz šo īpašumu nav nekādu tiesību pat tad, ja tas iegādāts kopīgiem spēkiem. Laulības esamības gadījumā par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā laulātajam uz līguma pamata noteikta samazināta valsts nodeva – 0,5% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības, bet ne vairāk kā 50 000 EUR. Savukārt partnerības gadījumā šāda samazināta valsts nodeva nav paredzēta.

Zvērinātu notāru prakse liecina, ka atsevišķos gadījumos personas apzināti izvēlas reģistrēt partnerību, nevis noslēgt laulību. Šādu izvēli nereti nosaka vēlme izvairīties no laulībai raksturīgo mantisko seku iestāšanās, tai skaitā apsvērumiem par mantošanas kārtību. Bieži vien šāds lēmums ir saistīts ar rūgtu iepriekšēju laulības pieredzi, smagnēju šķiršanos, mantas dalīšanu, kā arī vēlmi saglabāt mantojuma tiesības tikai saviem bērniem. Šādos gadījumos partnerība tiek izmantota kā līdzsvarots risinājums, kas piešķir attiecībām juridisku ietvaru, vienlaikus ļaujot saglabāt personām svarīgus mantisko attiecību aspektus.

Turklāt partnerības izbeigšanas kārtība ir procesuāli vienkāršāka nekā laulības šķiršanas procedūra.

PARTNERĪBAS IZBEIGŠANA

Atbilstoši Notariāta likumam partnerība izbeidzas ar personas nāvi vai gadījumā, ja tiesa vienu no personām izsludinās par mirušu, ar vienas vai abu personu laulību, ar abu personu gribas izteikumu notāram vai ar tiesas spriedumu.

No visām uz 2026. gada 1. jūliju reģistrētajām 925 partnerībām 84 partnerības ir beigušās. 26 partnerības beigušās ar partnera nāvi, 42 ar viena vai abu partneru laulībām, bet 16 ar abu partneru gribas izteikumu notāram.

Gadījumā, ja viens vai abi partneri stājas laulības, partnerība izbeidzas automātiski. Savukārt, ja partneri ir lēmuši pavisam izbeigt partnerību, tad jāvēršas pie notāra un pēc abu partneru kopīga gribas izteikuma notārs sastāda notariālu aktu par partnerības izbeigšanu, kas pēc izmaksām ir līdzvērtīgs partnerības noslēgšanas izmaksām.

SKATĪJUMS NĀKOTNĒ

Partnerības institūta ieviešana ir ieguvums Latvijas sabiedrībai, savukārt notariāts ir apliecinājis spēju kvalitatīvi un profesionāli īstenot likumdevēja uzticēto funkciju, veicinot tiesisko drošību un aizsargājot personu tiesības ģimenes tiesisko attiecību jomā. Īpaša nozīme partnerības institūtam ir viendzimuma pāru kontekstā, jo tas nodrošina viņu ģimenes dzīves tiesisku atzīšanu un aizsardzību.

Neatkarīgi no sabiedriskās domas izaugsmes, joprojām pastāv sabiedrības daļa, kas joprojām izrāda negatīvu attieksmi pret viendzimuma pāriem, īpaši sociālo mediju diskusijās, kur šķēpus lauž partnerības institūta atbalstītāji un noliedzēji. Personas, kas vērsušās pie zvērināta notāra par partnerības institūta būtību un  tās reģistrācijas ieguvumiem, dažkārt nolemj atlikt partnerības reģistrācijas plānus, atsaucoties uz bažām par sabiedrības kopējo attieksmi pret viendzimuma pāriem, raizējas par lokālu sadzīvisku sabiedrības nosodījumu un izsaka bažas, ka attiecību formalizācija var negatīvi ietekmēt turpmākās karjeras plānus valsts sektorā. Acīmredzot gan Latvijas politiskajai arēnai, gan sabiedrībai kopumā jāveic zināms darbs sabiedrības saliedēšanā – tostarp cieņas un atbalsta paušanā. Šīs problēmas risinājums meklējams plašākā sabiedrības attieksmes maiņā, veicinot atvērtību, izpratni un dažādības pieņemšanu. Savukārt viendzimuma partneri jābūt drošākiem un pārliecinošākiem savu tiesību izmantošanā.

Lai arī lēmums par šā jautājuma tiesisko regulējumu ir likumdevēja kompetencē, līdzšinējās prakses izvērtējums ļauj identificēt vairākus aspektus, kuru pilnveidošana būtu apsverama, attīstot esošo tiesisko regulējumu. Piemēram, ļaut partneriem izvēlēties, vai viens otram piešķirs mantojuma tiesību uz nākamo mantojumu (līdzīgi – šāda izvēle pieļaujama, slēdzot laulības līgumu) un regulēt mantiskās attiecības, kas izveidojas starp partneriem, pastāvot kopējai mājsaimniecībai. Tāpat būtu nepieciešams sakārtot normatīvo regulējumu bērnu tiesību jomā, kas rada būtiskas tiesiskas sekas arī sociālā atbalsta un pabalstu jomā. Proti, jāparedz iespēja abiem partneriem iegūt juridiskā vecāka statusu un no tā izrietošās iespējas un valsts atbalstu. 

Katrā ziņā atzinīgi vērtējams fakts, ka valsts spēja izveidot tiesisku regulējumu partnerības reģistrācijai. Ja laulība kāda iemesla dēļ faktiskā kopdzīvē esošām personām nav piemērots risinājums, tad partnerība var patiesi izrādīties piemērots risinājums savu attiecību legalizēšanai un visu to labumu gūšanai, ko tā sniedz. Ikvienam pārim, kas dzīvo faktiskās attiecībās un kam ir kopīga mājsaimniecība, bet nav vēlmes slēgt laulību, būtu jāapdomā lietderība reģistrēt partnerību, kas vienlaikus gan pasargātu partnerus kritiskās situācijās, gan piešķirtu paredzētos atvieglojumus un valsts garantijas.

Noteikti pie sasniegtā nebūtu jāapstājas, bet jāturpina uzsāktais ceļš, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības ikvienam, stiprinot Latviju kā demokrātisku tiesisku valsti. Valstij ir svarīgi redzēt un aizsargāt ikvienu ģimeni, savukārt pāriem šobrīd ir dota izvēles iespēja savas attiecības juridiski nostiprināt un padarīt tās redzamas arī tiesiskajā telpā. Tādēļ aicinu gan viendzimuma, gan pretēja dzimuma pārus izmantot Partnerības institūta sniegtās iespējas un juridiski nostiprināt savas attiecības pie zvērināta notāra.

 

Raksts publicēts arī žurnāla “Jurista Vārds”, online versijā šeit.