Baltijas valstu notāru padomju 30. sanāksme: Igaunijas, Latvijas un Lietuvas notāri pulcējās, lai diskutētu par notariāta nākotni

^{Foto:Vita Jurevičienė}

Šī gada 4. septembrī Palangā notika Baltijas valstu notāru padomju 30. sanāksme. Tas ir tradicionāls Lietuvas, Latvijas un Igaunijas notariāta pašpārvaldes institūciju forums, kurā trīs Baltijas valstu notāru delegācijas dalījās ar aktuālāko profesionālo informāciju, apsprieda izmaiņas un izaicinājumus notāru darbā, kā arī diskutēja par notariāta nākotni strauji mainīgajā tiesiskajā un tehnoloģiskajā vidē.

Palangā notikušajā jubilejas sanāksmē trīs valstu notāru delegācijas sveica Lietuvas Republikas tieslietu ministre Rita Tamašunienė un Lietuvas Republikas Seima Juridisko lietu komitejas priekšsēdētājs Julius Sabatauskas. Savukārt komunikācijas stratēģis un uzņēmuma UAB Repsense dibinātājs Mykolas Katkus dalījās ieskatā par notāra profesijas tēlu sociālajos tīklos. Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents, akadēmiķis profesors, doktors Vytautas Nekrošius stāstīja par latīņu notariāta attīstības ceļu un nākotnes perspektīvām, bet Viļņas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne profesore, doktore Vigita Vėbraitė iepazīstināja ar iespējamiem veidiem, kā veicināt jauno juristu interesi par notāra profesiju.

Lai gan katras valsts tiesību sistēma un notāru kompetence atšķiras, digitalizācija, kiberdrošība, klientu apkalpošanas kvalitāte, notariālo pakalpojumu pieejamība, profesijas pievilcība un diskusijas par notāriem uzticēto funkciju tālāku attīstību kļūst par aizvien nozīmīgākiem jautājumiem visu trīs Baltijas valstu notāru darba kārtībā.

Lietuvas notariāts – lielāka uzmanība jaunajām funkcijām

Lietuvas Notāru palātas prezidents Mariuss Stračkaitis konferencē uzsvēra:

“Baltijas valstu notāri saskaras ar ļoti līdzīgiem izaicinājumiem. Mums jānodrošina, lai tehnoloģiskais progress ne tikai paātrinātu notāru darbu, bet arī stiprinātu tiesisko drošību, klientu uzticēšanos un pakalpojumu pieejamību. Vienlaikus redzam, ka noteiktas bezstrīdus funkcijas var efektīvi īstenot nevis tiesās, bet notāru birojos. Lietuvā pēc veiksmīgi īstenotās reformas, kas ļāva laulības šķiršanu pie notāra gadījumos, kad laulātajiem nav nepilngadīgu bērnu, nākotnē varētu tikt sperts nākamais solis, proti, tiek apsvērta iespēja pie notāra šķirt laulību arī laulātajiem, kuriem ir nepilngadīgi bērni.”

Pēc viņa teiktā, tieši to Lietuvai iesaka projekta JuWiLi II “Tiesiskums bez tiesvedības” (Justice Without Litigation) pētnieki. Viņi arī norādījuši uz Eiropā unikālu nosacījumu, kas nostiprināts Lietuvas tiesību aktos – laulātie var šķirt laulību pie notāra tikai tad, ja viņi vairāk nekā gadu nav dzīvojuši kopdzīvē un nav veduši kopīgu saimniecību.

“Uzskatu, ka Lietuvā ir vērts sākt diskusiju par atteikšanos no šobrīd spēkā esošā nosacījuma, ka laulātie var izbeigt laulību pie notāra tikai tad, ja viņi vairāk nekā gadu nav dzīvojuši kopdzīvē un nav veduši kopīgu saimniecību. 2025. gadā notāri apliecināja 1 179 vienošanās par laulības šķiršanu pēc abu laulāto savstarpējas piekrišanas, savukārt pirmās instances tiesās šajā jautājumā tika izskatītas 6 180 lietas. Tādējādi ir acīmredzams, ka minētā nosacījuma atcelšana palīdzētu vēl vairāk samazināt tiesu noslodzi,” norādīja M. Stračkaitis.

Igaunijas notariāts stiprina klientu aizsardzību un veicina digitalizāciju

Igaunijas Notāru palātas prezidente Merle Saar-Johanson, atklājot sanāksmi, uzsvēra Baltijas valstu notāru ilggadējās sadarbības nozīmi un iespēju mācīties vienam no otra.

Igaunijas Notāru palātas prezidente M. Saar-Johanson norādīja:

“Svinot Baltijas valstu notāru sadarbības 30. gadadienu, mani īpaši priecē tas, ka Lietuvas Notāru palāta ir nolēmusi šo nozīmīgo jubileju atzīmēt ar tik lielu rūpību un svinīgumu. Es augstu vērtēju mūsu sadarbību un lepojos, ka esmu tās daļa. Lai gan tiekamies katru gadu un dažkārt var šķist, ka divpadsmit mēneši ir pārāk īss laiks būtiskām pārmaiņām, no katras Baltijas valstu notāru tikšanās es aizbraucu ar vienu un to pašu sajūtu – visu mūsu valstu notāri ir paveikuši ko izcilu, no kā citi var mācīties. Mums vienmēr ir ko svinēt, jo Baltijas valstu notāri nepārtraukti pilnveidojas, un mūsu tikšanās norit patiesi siltā un atvērtā gaisotnē. Tieši profesionālās izaugsmes, savstarpējās uzticēšanās un draudzības kombinācija mūs vieno un stiprina. Patiesi ceru, ka šī tradīcija tiks saglabāta vēl daudzus gadus.”

2026. gadā Igaunijas notariāts savu darbību koncentrē uz četriem galvenajiem virzieniem: notāru atlīdzības sistēmas pilnveidošanu, klientu pieredzes uzlabošanu, krāpšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kā arī kiberdrošības stiprināšanu.

Lai labāk aizsargātu klientus pret krāpšanas riskiem, Igaunijas Notāru palāta sadarbojas ar policiju un banku sektoru, vienlaikus pilnveidojot notāru spējas savlaicīgi atpazīt iespējamos krāpšanas gadījumus. Tāpat tiek izvērtēta notariālo dokumentu digitālās arhivēšanas attīstība Igaunijā un meklēti risinājumi, kas ļautu efektīvāk izmantot jau uzkrātos elektroniskos notariālās dokumentācijas datus.

Kā vienu no Igaunijas notariāta digitalizācijas attīstības virzieniem Igaunijas Notāru palātas prezidente minēja notariālo dokumentu digitālā arhīva izveidi:

“Tā kā kopš 2009. gada Igaunijas e-notāra sistēmā tiek glabātas apliecināto dokumentu elektroniskās kopijas, pašlaik tiek analizēta iespēja nākotnē izveidot notariālo dokumentu digitālo arhīvu un pakāpeniski atteikties no dokumentu arhivēšanas papīra formātā.”

Latvijas notariāts paplašina funkcijas un stiprina pakalpojumu ilgtspēju

Šogad Latvijas notariāts īpašu uzmanību pievērš notāru funkciju attīstībai, pakalpojumu finansiālajai ilgtspējai un notariālās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Aprīlī Latvijā tika paaugstinātas notāru atlīdzības likmes, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu un notariālo pakalpojumu sniegšanas izmaksu pieaugumu, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmu uzturēšanas izmaksas. Vairākas no pārskatītajām likmēm iepriekš nebija aktualizētas desmit gadus. Tāpat tika noteiktas jaunas atlīdzības likmes par papildu funkcijām, kas notāriem uzticētas mantojuma lietu kārtošanā.

Viens no nozīmīgākajiem jaunumiem Latvijā ir izmaiņas laulības šķiršanas procesā laulātajiem ar nepilngadīgiem bērniem, kas stājās spēkā šā gada 1. martā. Vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem šādos gadījumos jānoslēdz notariāla akta formā. Ja kāds no vecākiem šādu vienošanos nepilda, uz tās pamata iespējams uzsākt piespiedu izpildi ārpustiesas kārtībā.

Kā norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe, šīs izmaiņas ir viens no praktiskajiem piemēriem bezstrīdus funkciju nodošanai notariātam, kas tiek analizēta arī projekta JuWiLi II “Tiesiskums bez tiesvedības” (Justice Without Litigation) ietvaros.

A. Kaupe uzsvēra:

“Gadu gaitā notariāts ir veiksmīgi uzņēmies arvien jaunas funkcijas valsts un sabiedrības interesēs, vienlaikus saglabājot augstus profesionālos standartus un tiesisko drošību. Piemēram, pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas Latvijas notariāts pašlaik izvērtē iespēju pārņemt arī Zemesgrāmatu funkcijas, kā arī atsevišķas funkcijas, kuras šobrīd veic bāriņtiesas. Lai gan izvērtēšanas process vēl turpinās, esmu pārliecināts, ka notariāts šādus pienākumus spētu pildīt efektīvi.”

Asamblejas laikā A. Kaupe arī uzsvēra Baltijas valstu notāru sadarbības nozīmi un ilggadējās kopīgās tradīcijas, kas apliecina ciešu partnerību un vienotību.

“Mēs vienmēr esam cits citu atbalstījuši, un šādas tikšanās sniedz iespēju mācīties vienam no otra, kopīgi pilnveidoties un iedvesmot citam citu.”

A. Kaupe pauda arī patiesu atzinību par augstā līmenī organizēto jubilejas konferenci, kurā īpaša uzmanība tika pievērsta notāriem būtiskiem jautājumiem un izaicinājumiem digitālajā laikmetā, tostarp efektīvai komunikācijai un nepieciešamībai piesaistīt profesijai jaunus speciālistus.

“Baltijas valstu notariātiem jāturpina stiprināt savu lomu sabiedrībā, aizstāvēt tiesiskumu un sadarboties, lai veiksmīgi risinātu nākotnes izaicinājumus.”

Par Baltijas valstu notāru palātu sanāksmi

Baltijas valstu notāru palātu ikgadējā sanāksme ir ilggadēja tradīcija, kas pulcē Lietuvas, Latvijas un Igaunijas notārus, lai atskatītos uz aizvadītā gada sasniegumiem un apmainītos viedokļiem par aktuālākajām pārmaiņām nacionālā, Eiropas un starptautiskā līmenī.

Pagājušajā gadā sanāksmi uzņēma Latvija, savukārt nākamgad tā notiks Igaunijā. Sanāksme kalpo par nozīmīgu platformu Baltijas valstu notariātu sadarbības stiprināšanai, pieredzes apmaiņai un kopīgu risinājumu meklēšanai mūsdienu tiesiskās vides izaicinājumu pārvarēšanai.

Preses relīzes oriģinālā versija angļu valodā pieejama šeit: https://notarurumai.lt/en/30th-meeting-of-the-baltic-councils-of-notaries-notaries-from-estonia-latvia-and-lithuania-gathered-together-to-discuss-the-future-of-notariat/1052