Izsludināts zvērināta notāra eksāmens

Tieslietu ministrs ir izsludinājis zvērināta notāra eksāmenu, un tas notiks 2019. gada 25. un 26. novembrī. 

Iesniegumus par atļauju kārtot eksāmenu, apliecinot savu atbilstību Notariāta likuma 16. panta prasībām, jāiesniedz Tieslietu ministrijas Personālvadības departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1536) četru nedēļu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (23. augusts). 

Iesniegumam jāpievieno:
- dzīves gājuma apraksts (CV),
- pierādījumi par atbilstību Notariāta likuma 9. panta pirmās daļas 1.-5. punkta prasībām
- Notariāta likuma 11.² pantā minētās atsauksmes, 
- kvīts par eksāmena naudas samaksu.

Tālrunis uzziņām (tajā skaitā, par vakantajām zvērināta notāra amata vietām): 67036722.

  

Zvērinātus notārus amatā ieceļ, atceļ, pārceļ vai no tā atbrīvo tieslietu ministrs. Zvērinātus notārus amatā ieceļ uz mūžu, un viņi var šo amatu ieņemt līdz septiņdesmit gadu vecumam. Latvijā pašlaik praktizē 100 zvērināti notāri. Zvērinātu notāru skaits Latvijā ir ierobežots un attiecībā uz to skaitu darbojas numerus clausus princips. Tādējādi tiek nodrošināta stingra profesijas un notariālo darbību kontrole, kas ir svarīgi tāpēc, ka valsts notāriem ir deleģējusi likumības uzraudzīšanu caur notariālo darbību veikšanu un uzticējusi daļu no valsts varas – tiesības piešķirt dokumentiem publisku spēku. Tāpēc zvērinātam notāram ir jābūt augstākās kvalifikācijas juristam visās jomās, kas skar notāra amata pienākumu izpildi. 

Savā amata darbībā zvērināti notāri ir pielīdzināti valsts amatpersonām, taču viņi nav publiskās dienesta attiecībās ar valsti un nav ierēdņi. Zvērināti notāri Latvijā ir brīvo profesiju pārstāvji. Notāri ir pašnodarbinātas personas, kas pilda valsts uzticētas funkcijas, paliekot neitrālās attiecībās ar notariālā pakalpojuma saņēmējiem.

Valsts ir uzlikusi zvērinātam notāram pienākumu arī iekasēt valsts nodevu, kas pēc tam ir jāieskaita Valsts kasē, savukārt amata atlīdzības takses par notariālajām darbībām ir definētas Ministru kabineta noteikumos, un tās ir vienādas visiem zvērinātiem notāriem Latvijā.

Zvērināta notāra darbība netiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Turklāt visi notāru darbam nepieciešamie resursi, t.sk. datu bāzes, piemēram, Publisko testamentu reģistrs, Mantojuma lietu reģistrs, Pilnvarojuma reģistrs, kā arī sistēma, kas nodrošina zvērinātu notāru pakalpojumu pieejamību tiešsaistē videokonsultācijas režīmā, ir izveidotas, ieviestas un tiek uzturētas no 100 Latvijas notāru pašu līdzekļiem.

Lai rūpētos par profesijas prestižu, izaugsmes iespējām un pieredzes apguvi, zvērināti notāri apvienojas kolēģijā, un to kā obligātu nosaka likums. Zvērinātu notāru darbību uzrauga un vada no pašu vidus ievēlēta padome, bet ikdienas darba organizācijas un padomes lēmumu izpildi nodrošina Latvijas Zvērinātu notāru padomes birojs.