Img 9166 copy

Janvārī darbu sāks divas jaunas zvērinātas notāres Krāslavā un Daugavpilī

Šodien, 27. novembrī, divas zvērinātas notāres Agnese Stalberte-Švarca un Inga Ērgle nodeva zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam.

Sākot ar 2019. gada 14. janvāri Agnese Stalberte-Švarca sāks pildīt zvērinātas notāres amata pienākumus Krāslavā, bet ar 21. janvāri – Inga Ērgle uzsāks zvērināta notāra praksi Daugavpilī. Līdz ar to Krāslavā turpmāk būs viens pilna laika zvērināta notāra birojs, bet Daugavpilī – pieci.

Agnese Stalberte-Švarca ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu tiesībzinātnē un jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Viņai ir arī maģistra grāds vadībzinātnē. Notariātā viņa strādā jau teju 20 gadus. Zvērināta notāre Arlita Mintāle, pie kuras par palīgu kopš 2012. gada strādā Agnese Stalberte-Švarca, kā vienu no svarīgākajām jaunieceltās notāres īpašībām min spēju satuvināt pušu intereses un rast vienojošo konflikta situācijās. Tāpat Arlita Mintāle uzteic Agneses vēlmi mācīties un sekot līdzi jaunām lietām.

Arī Ingai Ērglei ir Latvijas Universitātes maģistra grāds tiesību zinātnē, un notariātā viņa strādā 15 gadus. Kopš 2008. gada viņa ir bijusi Rīgas zvērinātas notāres Ilonas Grikkes palīdze, pirms tam 5 gadus – jurista palīgs Ilonas Grikkes birojā, bet vēl iepriekš – VID nodoklu inspektore. Zvērināta notāre Ilona Grikke izceļ Ingas prasmi objektīvi rīkoties nestandarta situācijās un vienmēr rast risinājumu. “Inga ir mērķtiecīga un vienmēr paveic iesākto līdz galam,” uzsver Ilona Grikke.

Zvērinātus notārus amatā ieceļ, atceļ, pārceļ vai no tā atbrīvo tieslietu ministrs. Zvērinātus notārus amatā ieceļ uz mūžu, un viņi var šo amatu ieņemt līdz septiņdesmit gadu vecumam. Latvijā pašlaik praktizē 100 zvērināti notāri. Pie viņiem strādā 66 palīgi. Zvērinātu notāru skaits Latvijā ir ierobežots un attiecībā uz to skaitu darbojas numerus claususprincips. Tādējādi tiek nodrošināta stingra profesijas un notariālo darbību kontrole, kas ir svarīgi tāpēc, ka valsts notāriem ir deleģējusi likumības uzraudzīšanu caur notariālo darbību veikšanu un uzticējusi daļu no valsts varas – tiesības piešķirt dokumentiem publisku spēku. Tāpēc zvērinātam notāram ir jābūt augstākās kvalifikācijas juristam visās jomās, kas skar notāra amata pienākumu izpildi. 

Savā amata darbībā zvērināti notāri ir pielīdzināti valsts amatpersonām, taču viņi nav publiskās dienesta attiecībās ar valsti un nav ierēdņi. Zvērināti notāri Latvijā ir brīvo profesiju pārstāvji. Notāri ir pašnodarbinātas personas, kas pilda valsts uzticētas funkcijas, paliekot neitrālās attiecībās ar notariālā pakalpojuma saņēmējiem.

Valsts ir uzlikusi zvērinātam notāram pienākumu arī iekasēt valsts nodevu, kas pēc tam ir jāieskaita Valsts kasē, savukārt amata atlīdzības takses par notariālajām darbībām ir definētas Ministru kabineta noteikumos, un tās ir vienādas visiem zvērinātiem notāriem Latvijā. Zvērināta notāra darbība nekādi netiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Turklāt visi notāru darbam nepieciešamie resursi, t.sk. datu bāzes, piemēram, Publisko testamentu reģistrs, Mantojuma lietu reģistrs, Pilnvarojuma reģistrs, kā arī sistēma, kas nodrošina zvērinātu notāru pakalpojumu pieejamību tiešsaistē videokonsultācijas režīmā ir izveidotas, ieviestas un tiek uzturētas no 100 Latvijas notāru pašu līdzekļiem.

Lai rūpētos par profesijas prestižu, izaugsmes iespējām un pieredzes apguvi, zvērināti notāri apvienojas biedrībā, un to kā obligātu nosaka likums. Latvijas zvērināti notāri ir apvienojušies kolēģijā, un viņu darbību uzrauga un vada no pašu vidus ievēlēta padome, bet ikdienas darba organizācijas un padomes lēmumu izpildi nodrošina Latvijas Zvērinātu notāru padomes birojs. 

Foto: Tieslietu ministrijas fotoarhīvs.