Spēkā izmaiņas notāru atlīdzības taksēs

Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe portālam LA.lv sniedzis komentāru par pieņemtajām izmaiņām notāru taksēs https://www.la.lv/kur-vien-skaties-viss-klust-dargaks-kops-aprila-vidus-ari-par-notara-pakalpojumiem-jamaksa-krietni-vairak

Padomes priekšsēdētājs informē, ka 16.04.2026. stājušies spēkā tiesību normu grozījumi Zvērinātu notāru atlīdzības taksēs (Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr.737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”).

Notāru takses tradicionāli tiek pārskatītas un koriģētas atbilstoši inflācijas koeficientam valstī attiecīgajā laika periodā, kā arī tiek novērtētas un taksētas jaunas notariālās funkcijas vai jaunie pienākumi esošajās. 

Pēdējo reizi inflācijas radītā ietekme uz fiksētajām taksēm tika pārskatīta 2024.gadā, bet tikai daļai no notariālajām darbībām, šogad bija pienākusi kārta arī citu pārskatīšanai. Vairāku notariālo darbību takses, kas tika grozītas šogad, iepriekš tika noteiktas 2018., 2016. gadā un pat vēl senāk. Tās ne tuvu vairs nespēja segt ar notariālo pakalpojumu sniegšanu saistītās aktuālās darba spēka, telpu, komunālo pakalpojumu, IT tehnoloģiju un tehnikas iegādes un izmantošanas pieaugušās izmaksas un jau radīja nesamērīgu spiedienu uz notariāta funkcionēšanas stabilitāti un pats svarīgākais – turpmākās attīstības nodrošināšanu. Takses kas tika pārskatītas 2024.gadā netika grozītas šajā.

Kopš 2025.gada 1.janvāra notāru kompetencē ir vairāki jauni, bet absolūti jēgpilni un iedzīvotāju gaidīti pienākumi mantojuma lietas vešanā, gan attiecībā uz mantinieku apzināšanu un apziņošanu, gan mantojuma saraksta sastādīšanu, gan attiecībā uz kreditoru prasījumiem.

Jaunie pienākumi ir tehniski laikietilpīgi un prasa augstu precizitāti termiņu ievērošanā un datu apmaiņā, sazinā ar mantiniekiem un kreditoriem, publiskiem reģistriem, procesu un dokumentu plūsmas pārraudzība, datu izgūšana un nodošana nav nodrošināma bez attiecīgas IT infrastrūktūras izveides un uzturēšanas, kuru segšanai tāpat, protams, nav citu līdzekļu, kā vien mantojumu lietās iekasējamās takses. Notāri tagad Noteikumos iekļautās jaunās takses mantojuma lietu vešanas un kreditoru prasījumu pārvaldībai  iekasē jau kopš jauno funkciju ieviešanas sākuma, tās jau bija noteiktas ar Zvērinātu notāru padomes 2025.gada 14.februāra lēmumu uz Notariāta likuma 230. panta 7. punkta pamata. Tagad šīs takses tika iekļautas taksu noteikumos, tās ir attiecīgi 80 euro par jaunajām darbībām mantojuma lietas vešanas sakarā un ja lietā tiek pieteiktas arī kreditoru pretenzijas - par darbībām saistībā ar to pārraudzību 40 euro.

Kas vēl no biežāk izmantotajām notariālajām darbībām palicis dargāks  – nevērtējumu (no summas neatkarīgo darījumu, piemēram laulības līgumi, servitūtu līgumi, lietošanas kārtības līgumi) apliecināšanas izmaksas pieaugušas no 80 euro uz 140, Apostille apliecinājuma takses no 18 euro uz 30 vai, ja apliecinājums taisāms paātrinātā kārtā 2 stundu laikā – 50 eiro – takses pielīdzināta Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta pakalpojumu maksai par dokumentu legalizāciju, kas ir līdzvērtīga funkcija Apostille apliecinājumam dokumentu izmantošanai ārvalstīs, bet noraksta apliecinājums no 2 euro uz 3 par lappusi.

Tāpat, atsevišķas notariālās darbības senākos gados ir bijušas taksētas neatbilstoši jebkādam to veikšanai nepieciešamo izmaksu novērtējumumam, kā piemēram – Apliecība par paziņojumu nodošanu un dalībnieku sniegtajiem paziņojumiem – takse bija vien 2 eiro, tagad tā notiekta 10 eiro, kas ar vien ne tuvu nesedz šāda apliecinājuma taisīšanai nepieciešamo laika ieguldījumu un kopējos faktiskos izdevumus, tomēr nedaudz tuvina realajam nepieciešamajam segumam.

Kā redzat, fiksētās notāru takses vienmēr atpaliek laikā – laika radītam izmaksu pieaugumam un inflācijas spiediena ietekmei. Varētu teikt- tās vienmēr ir komfortablas iedzīvotājiem un nekad nav ērts notariātam, jo jau kopš pieņemšanas dienas tās sāk savu vērtības zaudēšanas ceļu, ko noēd inflācija un pieaugošā dārdzība. Šo notariāts izjūt  īpaši akūti pēdējo piecu – septiņu gadu laikā augstās inflācijas spirāles dēļ.

Ar dziļu izpratni saprotot, ka ikviens sadārdzinājums ikvienā jomā – vai tā prece vai pakalpojums, iedzīvotājam nav iepriecinoša ziņa, tomēr - neviena joma, profesija nav imūna pret cenu spiedienu, arī ne notariāts. Domājot par to, kā nākotnē būtu pareizi valstiski rīkoties, lai notāru taksu paaugstinājums pēc iespējas mazāk šķistu pēkšņs, ir  jāizmanto divas metodes – visur, kur atlīdzības takse var būt atkarīga no mantas vai darījuma vērtības, tai jābūt procentuālai no šīs vērtības (attiecīgas korekcijas ieviestas arī šajos taksu grozījumos), bet gadījumos, kur takses ir fiksētas, tur to pārrēķins un fiksācija normatīvos būtu veicama ar zināmu regularitāti, – Notāru padomei to būtu vēlams rosināt vismaz reizi divos gados, jo tad ikreizējais pieaugums būtu mazāks un iedzīvotājiem vieglāk uztverams, savukārt notariātam attīstībai nepieciešamie līdzekļi tik ļoti neatpaliktu no laika vajadzībām un izmaksu pieauguma.